Izlīgums — sapratne un drošības sajūta

IESPĒJA IZLĪGT IR. Valmieras teritoriālās struktūrvienības vecākā referente Anita Debeļska gadskārtējā Izlīguma nedēļā stāsta par noziedznieka un cietušā iespējām risināt savstarpējo konfliktu. Jāņa Līgata foto

«Izlīgums no Valsts Probācijas dienesta viedokļa ir taisnīguma atjaunošana kriminālprocesa ietvaros starp cietušo un cilvēku, kas ir viņam nodarījis pāri. Citās Eiropas valstīs šajā sakarā ir runa par mediāciju, un arī pie mums savulaik bija iespēja apgūt mediācijas jeb konfliktu risināšanas pamatus skolās, arī es pati esmu  šādas zināšanas ieguvusi. Skolās šo procesu varētu uzskatīt par preventīvu, tāpēc vairākus gadus esam gājuši uz izglītības iestādēm un par to runājuši. Tomēr uzskatu, ka, stāstot skolēniem par iespēju vainīgajam mediatora klātbūtnē nonākt pie izlīguma, no vienas puses pat it kā pat mudinām uz konfliktiem, jo viss taču tiks piedots. Tādēļ mums bija tikšanās ar skolu sociālajiem pedagogiem, kur uzsvērām, ka ļoti svarīgi jau skolas vidē saskatīt bērnus, kas uzvedas agresīvi, vardarbīgi. Ja izcēlies kautiņš starp zēniem, nevajag nobārt un nosodīt abus, bet jāmeklē cēloņi, jāļauj viņiem savā starpā izrunāties, lai zēni paši saprastu, ka konfliktu varēja risināt citādi, kā pārvarēt dusmas un emocijas, mēģināt kontrolēt savu uzvedību,» stāsta Valsts Probācijas dienesta Valmieras teritoriālās struktūrvienības vecākā referente ANITA DEBEĻSKA, kura kā Probācijas dienesta pārstāve izlīgumus vada jau otro gadu.Šajā procesā, saka Debeļska, svarīgākais nav cilvēku vainot par viņa nodarījumu, bet panākt, lai, savā starpā runājot, daloties savās izjūtās, puses pašas nonāktu pie secinājuma, kāpēc nodarījums noticis, un rastu konflikta risinājumu: «Mums atšķirībā no tiesiskās pieejas ir cits skatījums uz taisnīguma atjaunošanu. Uzskatām, ka ir svarīgi, lai savas sajūtas cietušais darītu zināmas cilvēkam, kas pret viņu izdarījis noziedzīgo nodarījumu. Viņiem kopīgi jāizlemj, ko darīt, lai tas neatkārtotos. Ja puses izrunājas, cietušajam rodas drošības sajūta, jo viņš ir paudis savu viedokli un uzklausīts. Ir arī iespēja no pāridarītāja pieprasīt kompensāciju, piemēram, par ārstēšanās izdevumiem, par morālo pāridarījumu. Tātad izlīgums ir ne tikai emocionāls, bet arī materiāls ieguvums. Tomēr vienmēr uzsveram, ka materiālā kompensācija nav tik svarīga, cik pati diskusija starp cietušo un pāridarītāju.» Izlīgums tiek pieļauts arī ļoti smaga nozieguma gadījumā, pat ar smagām sekām. Diemžēl izlīguma procesā konflikts ne vienmēr tiek atrisināts. Piemēram, kad cietušais pieprasa nesamērīgu naudisku kompensāciju, ko apsūdzētais nav spējīgs samaksāt: «Grūti ietekmēt cietušo, ja viņš cenšas uz izlīguma rēķina saņemt iespējami lielāku kompensāciju. Šos cilvēkus var saprast, bet naudiskā kompensācija nedrīkstētu kļūt par galveno mērķi. No mūsu viedokļa svarīgākā ir saruna, kuras rezultātā noziedznieks pats nonāk pie atzinuma, ka viņš ir vainīgs, un mēģina vainu izpirkt.»