Ja nolemts, tikai jāizdara!

SKOLAS DARBU ORGANIZĒ direktors Andris Tauriņš un viņa vietnieces: (no kreisās) Daina Liepiņa metodiskajā darbā, Dina Tanberga — audiologopēde Dzirdes centrā, Rudīte Ortlova IT jomā,  Ina Kursīte audzināšanas darbā, Līga Vaite mācību darbā, skolas ārste Baiba Allika, internāta vadītāja Zaiga Gredzena un Gunita Gumbre administratīvi saimnieciskajā darbā. Ārijas Romanovskas foto

Teicāt: šī skola nav jūsu pirmā darba vieta.Valmierā ienācu dzīvesvietas maiņas dēļ, ar jau krietnu pedagoģiskā darba stāžu. Pēc diploma esmu bioloģijas, ķīmijas skolotājs, bet esmu mācījis arī matemātiku un citus priekšmetus pamatskolā. Kādā brīdī nolēmu: skolas man ir par daudz, raujos kā negudrs, bet atdeves, tieši finansiāli, nav. Tai laikā šoferis, metāllūžņu savākšanas strādnieks pelnīja vairāk nekā skolotājs... Tagad jau arī daudz nekas nav mainījies. Tā kā Valmierā darba piedāvājumos mana izglītība bija pat laba, cita specialitāte nederēja, kaut gan nebiju strādājis pie bērniem ar dzirdes traucējumiem, piekritu strādāt  par internāta skolotāju. Protams, visi sajūsmā — vīrietis internāta skolotājs, tieši tas, kas vajadzīgs! Man tā bija jauna pieredze, joprojām  kontaktējos ar saviem pirmajiem skolēniem, kuri patiesībā arī mani mācīja — prasmi kontaktēties, saprast zīmju valodu. Ilggadējais skolas direktors Vilnis Andersons savā vietā esot nolūkojis tieši jūs.Palēnām skola mani iesūca sevī. Tā, starp citu, notiek arī ar jaunajiem skolotājiem. Ir, kas neiztur šo specifiku, pēc gada, varbūt diviem aiziet uz parasto skolu vai kur labāks atalgojums, bet viņus nenosodu, jo te strādāt nudien nav viegli. Kādu brīdi aizvietoju arī lietvedi, jo vajadzēja cilvēku, kas pazīst datoru, ko apguvu pašmācībā. Dabūjām pirmos datorus, izveidojām pirmo datorklasi, vienlaikus mācīju arī kolēģus ar tiem strādāt, mācību plānā parādījās arī pirmās informātikas stundas. Un kādā brīdī Andersona kungs teica: padomā! Piekritu kandidēt uz direktora amatu, jo saņēmu toreizējās direktora vietnieces Anitas Puriņas un arodbiedrības vārdā skolotājas Maigas Paegles atbalstu. Kolektīva aizmugure ir patiesa vērtība! Man arī likās, ka varu skolā ko mainīt, jo līdz ar atmodu skola palika bez juridiskā statusa, līdz ar to nebija nekādas attīstības perspektīvas. Tā bija ilgus gadus.