Jā, pandēmija! Taču draugi zvana...
Šodien valdība spriež par ārkārtas situācijas ieviešanu. Ar šo lēmumu ir gluži kā ar ASV prezidenta vēlēšanām – gaidītais rezultāts, kas visiem šķita neizbēgams, kļūst piņķerīgs un neprognozējams.
Saslimstību statistika un premjera pamanītais sagurums mediķos apliecina: nav ko lieki kavēties, ir vajadzīgi bargi ierobežojumi, lai mēs neatjēgtos ar pārpildītām slimnīcām un morgiem! Un, kā jau rakstīju iepriekš, ar dakteriem uzkrautu pienākumu izlemt, kurš saslimušais ir vairāk pelnījis dzīvot...
Taču Krišjāņa Kariņa nostājai – kaut arī viņu atbalsta Valsts prezidents un Saeimas priekšsēdētāja – koalīcijā un ministru vidū ir jūtama ne pārāk skaļa, bet nopietna pretestība. Lēmumu par ārkārtas stāvokļa ieviešanu varēja pieņemt jau otrdienas vakarā. Taču vēlā valdības sēde beidzās tikai ar «konceptuālu» vienošanos, ka tāda tiešām ir vajadzīga. Oficiālais skaidrojums skan vienkārši: valdībai ir nepieciešams laiks ārkārtas pasākumus – arī valsts atbalstu cilvēkiem un ekonomikai – nosakošo dokumentu izstrādei.
Taču baidos, ka valdības locekļi un citi koalīcijas politiķi joprojām tiek bombardēti ar telefona zvaniem, uz kuriem viņi nedrīkst neatbildēt. Draugi, atbalstītāji, ziedotāji noteikti vēlas, lai ārkārtas bardzība attiektos uz «visiem citiem», bet tikai ne uz viņu pašu biznesu.
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv