Ja tādi cilvēki blakus — kur vēl skriesi?
Dikļu pagasta kultūras un tūrisma informācijas centra folkloras kopa Endzelīte ir tālu daudzināta — gadskārtu svētkos diklieši dzied ne tikai Kocēnu novadā, bet arī Rūjienas pusē, pa ceļam atbildot uz ielūgumu iegriezties arī tuvējos pagastos, Valmierā.
«Sestdien ar sešdesmito gadu dziesmām bijām Dikļu bijušo kolhoznieku vakarēšanā, šosestdien Neikenkalnā otro gadu lustināsim Lielās talkas dalībniekus. Vismaz ceturto gadu būsim Gaujas krastā, saucot krastā Laivu marša braucējus, Jāņiem jau esam aizrunāti Valmieras pansionātā, un bieži ir tā, ka pēdējiem aicinātājiem jāatsaka, jo nevaram iespēt visur pabūt. Vasara kā vienmēr būs karsta — jūlija vidū Baltica ar sadziedāšanos Rēzeknē, viena festivāla diena iedalīta arī Dikļiem, tai labi jāsagatavojas. Tā tas ritenītis veļas. Šogad, likās, janvāris būs vieglāks. Nekā — vidēji divi trīs koncerti mēnesī ir ierasti, un gribas vēl ko jaunu arī iemācīties, ne tikai Bēdu un Straujo upi vien dziedāt...» mūzikas skolotāja un Endzelītes vadītāja GUNTA ZVIRBULE atzīstas, ka uz mūziku absolūti nav rāvusies, tā vienkārši sanācis.
GUNTA ZVIRBULE pirms vairāk nekā trīsdesmit gadiem ienāca latviešu Dziesmu svētku dzimtenē Dikļos, lai dzīvotu mūzikā. Kaut arī viņas bērni zina, ko nozīmē svešums, viņā dzīva tikai viena pārliecība: «Latvija! Nekur citur sevi neredzu. Prieks, ka dēli ir Latvijā, bet pie meitas Norvēģijā ar mēnesi pietiek, gribas mājās, pie savas zemes, jūras, mūsu Mazbriedes un arī folkloras saliņas — Endzelītes.» Vitauta Staņas foto
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv