Jo vairāk pārmaiņu, jo lielāka nestabilitāte
Šovasar vairāki pilsētnieki, apbraukājot Latviju, izbrīnā vaicājuši: kādēļ tīrumos tagad aug tik daudz lauku pupu? Izrādās, viņi neko nav dzirdējuši ne par ES zaļināšanas nosacījumiem, ne arī par pupām kā vērtīgu kultūraugu sekas maiņai un zemes ielabošanai. Bet tāds nu reiz ir pilsētnieks, viņu interesē galvenokārt tikai jebkuras lauksaimniecības nozares gala iznākums — pārtikas produkts lielveikala plauktā. Taču ražotājiem nu par vēl vienu galvassāpi vairāk.
Nepietiek ar to, ka visa veida raža šogad ienācās gandrīz par pusmēnesi vēlāk nekā ierasts, ka biežie lieti neļauj kārtīgi novākt izaugušo, laikus uzart zemi un iesēt ziemājus, bet nu vēl arī nopietni nākas pārdomāt, kā turpmāk izkārtot laukus, lai tie atbilstu ES regulām. Ir ko padomāt, jo, kā zināms, šā gada 30. jūnijā spēkā stājās Eiropas Komisijas kārtējie grozījumi, kas paredz grozījumus maksājumā par klimatam un videi labvēlīgu lauksaimniecības praksi nosacījumu piemērošanā. Lauksaimniekiem, kam ir 15 ha vai lielāka saimniecības aramzeme, platībā, kas atbilst 5 % aramzemes, no 2018. gada 1. janvāra būs jāizpilda vairākas prasības ekoloģiski nozīmīgas platības izveidē. Lauksaimnieku uztraukums ir par to, ka no nākamā gada tā saucamajās zaļināšanas platībās vairs nevarēs veikt līdzšinējos augu aizsardzības pasākumus.
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv