Kā Latvijai sokas?

Savukārt opozīcijā bijušie un par varītēm pie lielā galda un dziļās bļodas gribošie kritizē visu un visus, pie viena solot vismaz divreiz vairāk, nekā to dara jau pie varas esošie. Patiesība, kā jau tas ierasts, ir kaut kur pa vidu. Arī skaitļos un procentos to, ja uzmanīgi līdzi paskatās, var atrast. Šoreiz par divām tēmām — patēriņa cenām iekšzemē un valsts ārējo tirdzniecību — savus komentārus sniedz  Nordea bankas Latvijā ekonomists GINTS BELĒVIČS. Par patēriņa cenām augustāVidējais patēriņa cenu līmenis šī gada augustā, salīdzinot ar 2013. gada augustu, palielinājies par 0,8%. Precēm cenas samazinājās par 0,1%, bet pakalpojumiem pieauga par 3,2%. Pēdējo 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, ir palielinājies par 0,3%.«Pretēji gaidītajam augustā vidējais patēriņa cenu līmenis pret iepriekšējā gada attiecīgo periodu ir audzis straujāk par visiem mēnešiem šogad. 0,8% inflācijas līmenis ir augstākais, ko esam novērojuši pēdējā laikā. Statistikas dati liecina, ka augustā, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu, cenas kāpušas pienam un piena produktiem, kas mazliet paradoksāli, ņemot vērā Krievijas embargo un kā rezultātu piena produktu būtisku cenu samazināšanos veikalos. Acīmredzot augustā cenu apsekošana tikusi veikta, vēl pirms veikali paspēja samazināt piena produktu cenas. Vislielāko pienesumu gada inflācijas rādītājam veikuši tieši piens un piena produkti, tabakas izstrādājumi un cenu kāpums restorānos un kafejnīcās, bet lētāki kļuvuši augļi, degviela un siltumenerģija.Visticamāk, viens no skaidrojumiem salīdzinoši lielajam gada inflācijas lēcienam augustā bija 2013. gada augusts, kad patēriņa cenas piedzīvoja deflāciju pret 2012. gada augustu. Septembrī, visticamāk, atkal ieraudzīsim zemākus inflācijas rādītājus. Piemēram, Igaunijā augusta patēriņa cenas pret pērnā gada augusta cenām bija samazinājušās par 0,7%.»