«...kā var tādu māsu nemīlēt»
2. maijā divos koncertos uz Valmieras Kultūras centra skatuves 70 gadu jubilejā dejos 140 tautas deju ansambļa Gauja studijas, ansambļa pamatsastāva un vidējās paaudzes kolektīvu dejotāji, kuriem pievienosies trīs bijušo Gaujas dejotāju sastāvi, bet Līgas Kokorēvičas mazie dejotāji skatītājus svētku noskaņā pie Kultūras centra ievadīs jau četrdesmit piecas minūtes pirms vakara koncerta sākuma.
Deja kā dzīvesveids un labs pamats nākotnei
Gaujas 70. dzimšanas dienas svētki un koncerts Gauja mīlestību nes tagadējos un bijušajos dalībniekos dzīvo jau vairākus mēnešus. Ne tikai iknedēļas mēģinājumos, bet arī vairākās svētdienās no Rīgas, tuvākiem un tālākiem Latvijas novadiem ieradās bijušie dejotāji, lai kopā ar mājniekiem valmieriešiem veidotu krāšņo jubilejas koncertu. Jo šis atkal ir brīdis, kad, vienalga, cik tālu aiziets, ir jābūt Mājās. Kopā ar savu Gauju.
RIČARDS ĶIRPIS, kopš 2000. gada rīdzinieks, vairs nedejo, Valmieras laiku vērtē: «Gauja ir unikāls pamats visai dzīvei! Valmierā no dejotāja palēnām izaugu par repetitoru, un Vaira Dundure man ir devusi labu komunikācijas prasmi, cieņu citam pret citu, bet galvenais — mīlestību uz deju, mērķtiecību. Šodien pat (aizvadītās svētdienas mēģinājumā — M.M) sastiepu kājas muskuli, bet štrunts par to, es dejoju. Ja vēl būtu koncerts, skatītājs pat neko nemanītu, jo arī tā ir Gaujas un skatuves skola — nav svarīgi, kā jūties, bet ir jāizdara. Gauja manā dzīvē ir īpaša vērtība. Joprojām esmu deju koncertu skatītājs, jo bez dejas nevaru sevi iedomāties.»
GAUJA — mīlestība uz mūžu. Attēlā — TDA Gauja un ansambļa vidējās paaudzes deju kolektīvs.