Kad esam tik, cik esam

Ar ko 2017. gads paliks Rūjienas novada vēsturē?

Katru gadu plānojot un darot mēs kaut ko radām, kas veido pievienoto vērtību kopējam labumam ilgtermiņā. Tie, kas to uzņemas un īsteno, tad arī ir mūsu vēstures rakstītāji. Neslēpšu, ka tajā pašā laikā arī mums netrūkst malā stāvētāju, vērotāju un pat labo ideju kritizētāju. Mēs esam bagāti, jo dažādība ir mūsu bagātība. Neizbēgami: novada vēsture ir kopīga.

Reformas reformai galā. Un bieži vien diemžēl kopējās lietas labā nākas izcīnīt arī ne vienu vien cīņu. Ir dažādas iespējas un ceļi, kā, pierādot un pamatojot savu taisnību, tikt pie maksimāli izdevīgāka ES atbalsta finansējuma dažādiem mērķiem. Tas arvien mums ir viens no spēka pārbaudes laukumiem. Otrs — apzinoties reālo novada iedzīvotāju samazināšanās tendenci,  uzdrošināties spert, mūsuprāt, saimnieciski pareizākos soļus. Lai to darītu, jāpieņem arī nepopulāri lēmumi. Ja, domājot divus gājienus uz priekšu, atļaujamies veikt paši savas strukturālās pārmaiņas, tad diemžēl saņemam pat augstākās ierēdniecības pārmetumus un arī pa kādam uzaicinājumam uz ministriju «sarkano paklāju».

Vislielākais gandarījums ir par to, ka ilgi lolotais un cerētais Rūjienas baznīcas tornis beidzot ir augšāmcēlies. Tas panākts ar kopīgiem spēkiem un ziedojumiem. Draudze, pašvaldība un liels pulks labvēļu to kopīgi panāca. Turpinājums sekos. Iesim tālāk!

Katru gadu Rūjienā kaut ko rok, pārbūvē vai renovē. Kāda ir pašvaldības vīzija?

Iestājamies par visiem, kas grib Rūjienā dzīvot un labi te justies. Cik vien spējam, sakārtojam šo vidi — mūsu kopējo dzīves, darba un atpūtas telpu. Ejot šo ceļu, nevaram nepaturēt prātā reālo Latvijas situāciju: mūsu paliek arvien mazāk. Tieši tā tas ir arī Rūjienas novadā, tādēļ, domājot par tā budžetu, zaļā gaisma nu jau labu laiku ir iedegta līdzekļu racionālai izlietošanai. Galvenais uzstādījums — ja jau kaut kur kaut ko ieguldām, tad tikai tur un tā, lai tas būtu vajadzīgs un pieejams visiem. Savu infrastruktūru uzlabojam, lai te būtu patīkama vide dzīvošanai, lai izglītības iespējas būtu labā līmenī un atbilstošas daudzpusīgai attīstībai, lai pulsē aktīva kultūras un sporta dzīve, lai ielas būtu izbraucamas un apgaismotas, lai arī tiem, kas ikdienā dodas uz darbu līdz 40 kilometrus attālajam nacionālās nozīmes attīstības centram Valmierai, atgriešanās mājās Rūjienā arvien būtu patīkama.

Saņemot pašvaldības finansiālo atbalstu, Rūjienā un pagastos daudz labu lietu ir paveikuši paši iedzīvotāji. Vai turpināsies domes konkurss «Iedzīvotāji veido savu vidi»?

Noteikti! Tā ir pozitīva komunikācija, saikne ar novada iedzīvotājiem un to interešu grupām. Naudu labu ideju realizācijai nedodam tāpat vien. Jābūt pamatotām idejām, jāpiedalās konkursā, un tikai uzvarētāji, pašiem līdzdarbojoties, saņem finansiālo atbalstu plānoto darbu paveikšanai. Tā ir sakārtoti daudzdzīvokļu māju pagalmi, ierīkoti vairāki bērnu rotaļu laukumi, veļas žāvētavas, sporta aktivitāšu laukumi, iekopti glīti apstādījumi un vēl citi kopējās dzīves telpas uzlabojumi. Protams, ka to visu laika gaitā varētu izdarīt arī pašvaldība, bet, realizējot projektus «Iedzīvotāji veido savu vidi», ir panākta iedzīvotāju un to grupu aktīva līdzdarbošanās savu interešu labā. Nereti šīs domubiedru grupas jau tā ir sastrādājušās, ka nu jau kopīgi īsteno ne vienu vien nākamo projektu.

Kas ir ierakstīts novada tuvākajos plānos?

Pēdējo gadu pētījumi parāda, ka Rūjienai attīstības potenciāls ir, bet ar nosacījumu, ja vienu vai otru lielāku nākotnes ieceri akceptē arī tuvākie kaimiņi Naukšēnos, Mazsalacā un Kārķos. Tā tam būtu jāpievēršas, plānojot arī peldbaseina būvi Rūjienā. Nevēlējāmies neko sasteigt, tādēļ, apzinot, ko tad īsti pašvaldībai nozīmē peldbaseina būvniecība un pēcāk arī tā uzturēšana, tikāmies un izrunājāmies ar pašvaldību vadītājiem, kas tam jau cauri gājuši. Tā arī nonācām pie vērtīgiem kontaktiem ar kādu Holandes baseinu speciālistu, kurš labi pārzina arī šīs jomas plusus un mīnusus Latvijā. Bija viedokļi un patiesības meklējumi, līdz esam nonākuši līdz tam, ka zinām, ko un kā gribam Rūjienā. Ceru, ka rudenī liksim peldbaseina pamatakmeni. Taps zema būve ar mazām izmaksām, kurā būs četri 20 metrus gari celiņi peldēšanai, arī ūdens un pirts relaksācijas zona. Baseinā paredzēta kustīgā grīda, kas pēc vajadzības mainīs dziļumu, piemēram, ierīkojot tikai 30 cm dziļu ūdens platību bērnudārza audzēkņu nodarbībām vai arī veidojot optimāli pareizāko dziļumu aerobikai. Šī vasara mūs noteikti priecēs ar jaunās estrādes atklāšanu Rūjas krastā. Esam iesaistījušies pašvaldībām paredzētajā un LAD atbalstītajā grantēto lauku ceļu programmā, kuras īstenošana notiks līdz gada beigām. Paralēli tam pašvaldība gādās arī par saviem ceļiem pilsētā un pagastos.

Novads atrodas Latvijas – Igaunijas pierobežā. Vai iedzīvotāji abās pusēs robežai var ko jaunu sagaidīt pierobežas pašvaldību sadarbībā?

Dzīvojot pierobežā, mums joprojām lielākā problēma ir valsts atbildība par tās autoceļiem — svarīgiem savienojumiem ar Igauniju. Tā tas ir Ipiķos, lai nokļūtu līdz Meizakilai, un tā tas ir arī Lodes pagasta teritorijā, lai nokļūtu līdz Abjai-Paluojai. Lodē, kā zināms, ir sociālās aprūpes centrs, bet līdz tam no Rūjienas normāli aizbraukt diemžēl nevar.

Sadarbība ar Igaunijas pašvaldībām turpinās, tiesa, pēc Igaunijā notikušās pašvaldību reformas pierobežā tagad galvenais centrs ir Abja. Pirmais taustāmākais kopprojekts, kas jau ir iestrādāts nodomu protokolā un kam jau ieplānots arī kopējs līdzfinansējums — «Mulgimā maratons». Divas kaimiņu valstis un kopīgs savienojošais maratona ceļš Rūjiena – Karksi-Nuija. Būs starptautisks pasākums: gan pilnais, gan arī pusmaratons, kur starts plānots pie Baltijas ceļa piemiņas vietas Ķoņu pagasta Unguriņos.

Kas, jaunā gada darbus plānojot, sāpina visvairāk?

Tā diemžēl ir jau pieminētā skaudrā realitāte: gan pagastos, gan arī Rūjienā diemžēl ar katru gadu iedzīvotāju paliek mazāk, tai skaitā iedzīvotāju migrācija. Trūkst darba roku; varbūt vēl palaimējas atrast mazkvalificētus vai vidējā līmeņa darbiniekus, taču vadošā līmeņa speciālistus sameklēt un piesaistīt ir ļoti problemātiski. Ne viens vien uzņēmējs vai iestādes vadītājs nevar dabūt struktūrvienību vadītājus, juristus, spēcīgus grāmatvežus un vēl citus vadošos darbiniekus.

Kas tik pēdējā laikā nav nācis pār mūsu galvām! Vietējie kritiķi pamanās pat pārmest jaunās kapličas izmaksas, pielīdzinot tās gandrīz vai Rīgas Dienvidu tilta astronomiskajiem izdevumiem. Vai tiešām rūjienieši nebija pelnījuši sakoptu vidi un mūsdienīgus apstākļus, pavadot pēdējā gaitā savus tuviniekus?

Domājot par šā gada darāmajiem darbiem novadā, ļoti gribētos, lai diskusijās vairāk būtu konstruktīvisma, vērtīgi ierosinājumi, padomi, nevis klajš noliegums un tikai sliktā saskatīšana visapkārt un it visā. Vairosim labo ne tikai darbos, bet arī domās un attieksmē!

GUNTIS GLADKINS: «Šovasar mūs visus priecēs jaunās estrādes atklāšana Rūjas krastā, bet rudenī liksim pamatakmeni Rūjienas peldbaseinam.» Ārijas Romanovskas foto

Materiāls ir sagatavots ar Valsts reģionālās attīstības aģentūras finansiālu atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem