Kad lūdzējs, kad devējs
Smidzināja lietus, ko vējš svaidīja uz visām pusēm. Nedaudz uz priekšu salīkuši, cilvēki slēpās aiz paceltām mēteļu apkaklēm un kapucēm un, ejot pāri Gaujas tiltam, pielika soli, lai ātrāk tiek otrā krastā, jo tieši uz tilta vējš zēģelē kā aptracis.
Ejot Pārgaujas virzienā, uz tilta pamanīju, ka pārdesmit soļus tālāk puisis vidusskolēna vecumā kaut ko jautāja divām jaunām sievietēm. Pretimnācēju teikto vējš sapluinīja gabalos – nav… karte… Tikmēr es jau biju trijotnei garām.
Turpmākie daži mirkļi bija neiedomājami ietilpīgi – es prātoju: «Vai tiešām viņš lūdza naudu? Nevar būt! Puisis normāli ģērbies, pieklājīgs, neizskatās pēc dzīves pabērna vai palaidņa.» Vienlaikus piedzīvoju savdabīgu déjà vu, jo es zināju, kas tūlīt notiks. Kā tad!
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv