Kamēr ir cilvēki, kas stāsta
Lai gan par deportācijām parasti runā piemiņas dienās 25. martā un 14. jūnijā, ir svarīgi runāt ne tikai ar cilvēkiem, kas šo notikumu paši ir izdzīvojuši, bet arī ar tiem, kas šos notikumus ir pētījuši un apskatījuši cilvēkstāstus.
Viens no šādiem racējiem ir mazsalacietis DAINIS RASA, kurš atzīst, ka nav vēsturnieks, bet šos notikumus ir pētījis, jo pats tos ir izdzīvojis, tiesa, vēl kā mazs bērns, jo Dainis ir dzimis 1949. gada augustā Tomskā, Asino rajonā. Viņš ir izveidojis (bet vēl nav pabeidzis) grāmatu par tiem Mazsalacas cilvēkiem, kam nācās doties uz Sibīriju.
Dainis ģimenes mājā «Braslās» dzīvo ar sievu, abiem ir divas gotiņas, ir arī aitas. Ir ko saimniekot – jāpļauj zāle, jātur rūpe par lopiņiem. Šogad kartupeļu raža esot sanākusi diezgan laba, jo kartupeļi iestādīti tikai pirms Jāņiem. Tā Dainis lēnā garā saimnieko, vētī vēstures notikumus un ieskicē stāstu par izsūtījumu: «Lielākā daļa no Valmieras apriņķa tika izsūtīti uz Tomsku, otra daļa bija izsūtīta uz Amūras apgabalu. Datus un cilvēku stāstus es esmu apkopojis, bet darbs vēl ir jāpieliek, lai tas būtu kādam citam rādāms.
Aizbraucu uz Tomsku, uz Asino rajonu, mammas puncī. Aizbrauca visi – mamma, tētis, tēva brālis, divi vecākie brāļi, bet es un māšele piedzimām Sibīrijā. Jāsaka paldies Dievam, ka tikām izsūtīti 1949. gadā, nevis 1941., jo tētis un onkulis varēja doties kopā ar mums.
DAINIS RASA. Ārijas Romanovskas foto
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv
LIELS jo LIELS PALDIES Dainim RASAS kungam, par uz Krievijas Sibīriju izsūtīto savas apkārtnes latviešu apzināšanu !!
Noteikti savāktos stāstus un ar varu deportēto latviešu vārdus vajadzētu arī nosutīt Latvijas Okupācijas Muzejam
Rīgā kas šo informāciju vāc un nodos nākamām latviešu paudzēm !!!
Ar patiesu cieņu Jūsu darbam ! Valmierietis .