Kāpt vai nekāpt?
Košs un raibs jau Lieldienu priekšvakarā visus sagaida Valmieras centrs, kurā atkal sasēduši jau pierastie un mazo valmieriešu ar prieku sagaidītie zaķi (to pulciņš šogad pieaudzis), krāsainās olas, pavasara vēstneši putni un Lieldienām tik neatņemamās šūpoles — tās šoreiz pieejamas ne tikai pilsētas centrā, bet izkārtas arī parkos. Izšūposimies kārtīgi, lai vasarā odi nekož!
Valmierieši vienmēr bijuši aktīvi un atsaucīgi svētku svinētāji. Arī tagad, lai gan laika apstākļi nelutina, pilsētas centrs lielu cilvēku un mazu cilvēciņu pilns. Bērni aizrautīgi ripina lielās Lieldienu olas, un, tā kā visiem to vienlaikus nepietiek, kāds mēģina nocelt arī augstāk novietotās, ne viens vien kāpj zaķim vai putnam mugurā. Diemžēl gadījies arī novērot, ka pēc šāda kāpiena dažā sejā prieku nomaina asaras, jo bērni ar visu putnu nogāzušies, dekorācijai uzkrītot virsū un mazuli nobaidot. Rodas jautājums — vai šīs Lieldienu dekorācijas vispār paredzētas tam, lai tām rāptos virsū? Ja tā, tad tām vajadzētu būt lietošanai drošām.
Secinājumus pēc Valmieras Kultūras centra direktora Toma Upnera atbildes uz šo jautājumu katrs lai izdara pats: «Lieldienu dekorācijas tiek veidotas un pilsētvidē izvietotas, lai radītu svētku sajūtu un par tām būtu prieks gan valmieriešiem, gan pilsētas viesiem. Katras Valmierā redzamās Lieldienu dekorācijas pamatā ir ilgstošs mākslinieku ieguldītais darbs un radošā ideja. Aicinu to novērtēt un saudzēt rotājumus, tos apskatot ar acīm un iemūžinot fotogrāfijās, nevis nodarot tīšus bojājumus.»
NEIZDZĪVOTĀ BĒRNĪBA? Šāds skats piedzīvots pagājušajā pavasarī. Jāņa Līgata foto
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv