Kas saietas ar zemnieku interesi
Otrdienas vakarā Valmieras bibliotēkā notika noslēguma pasākums no sērijas Tipogrāfijas stāsti. Taisnības labad jāteic gan, ka Ingrīdas Zīriņas un Tāļa Pumpuriņa lekcijās iespieddarbu vēsture bija atvirzījusies it kā otrajā plānā, galveno lomu atvēlot divām spilgtām personībām – Hermanim Enzeliņam un Kārlim Ulmanim, kuru aktīvā darbošanās mūspusē sekmējusi arī poligrāfijas attīstību.
TĀLIS PUMPURIŅŠ: «Deviņdesmitajos gados pie nama Stacijas ielā, kur tagad tirgo flīzes un santehniku, bet pirms vairāk nekā 100 gadiem sāka darboties Baltijas lauksaimniecības biedrība, bija iecere pielikt piemiņas plāksnes Hermanim Enzeliņam un Kārlim Ulmanim, taču šī iniciatīva kaut kā izkūpēja...» Ārijas Romanovskas foto
Hermaņa Enzeliņa nozīmīgākais veikums – 1898. gadā dibinātā Kauguru lauksaimniecības biedrība, kas sākotnēji apvienoja zemniekus no astoņām Vidzemes draudzēm Valmieras, Cēsu un Valkas apriņķī. 1908. gadā biedru skaits jau sasniedza vairākus simtus, organizācijai arī jauns nosaukums – Baltijas lauksaimniecības biedrība, kura 1911. gadā uzbūvēja lepnu trīsstāvu namu Diakonāta ielā 1. No 1903. gada, Hermaņa Enzeliņa aicināts, ar Kauguru lauksaimniecības biedrību savu dzīvi saistīja jaunais agronoms Kārlis Ulmanis, abi kopīgi sāka izdot laikrakstu Lauksaimnieks, kas 1905. gadā tika slēgts sakarā ar tā laika notikumiem. Enzeliņam piesprieda naudas sodu, bet Ulmanim īsu laiku vajadzēja pavadīt Pleskavas cietumā un pēc tam doties trimdā uz ASV. Tā tieši Valmierā sākās Latvijas pirmā Ministru prezidenta Kārļa Ulmaņa politiskā darbība.
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv