Ķeizars dodas apraudzīt Valmieru!
Meklējot materiālus par Valmieru Latvijas Valsts Vēstures arhīvā (turpmāk LVVA), arvien vairāk izdodas atrast fondus, kuri līdz šim pēdējo reizi skatīti pagājušā gadsimta 60. gados vai nav pētīti vispār. Viens no šādiem fondiem ir Valmieras pilsētas rātes arhīva fonds.
Rātes dokumenti diemžēl saglabājušies tikai daļēji, tos atverot, ir jūtama deguma smarža, kas raksturīga tiem dokumentiem, kas izglābti no ugunsgrēkiem. Lielākā daļa dokumentu ir vācu valodā (ir arī krievu un latviešu valodā), rakstīti ar roku. (att. 1.)
Politisko pārmaiņu laiks
18. gs. bija ļoti raibs politisko pārmaiņu laiks. Eiropu satricināja Lielā Franču revolūcija, Amerikā norisinājās neatkarības karš. Livonijā (mūsdienu Ziemeļvidzemē un Dienvidigaunijā), Lielais Ziemeļu karš, kurš kārtējo reizi iznīcināja Valmieru un uz visiem laikiem Valmieras Ordeņa pili. Pāriešana Krievijas Impērijas sastāvā, politiskās pārvaldes pārmaiņas visa gadsimta garumā mainījās līdz ar Krievijas impērijas valdniekiem, kuri cīnījās savā starpā, gāja bojā mīklainos apstākļos, ietekmējot visas impērijas dzīvi, tajā skaitā Livonijas guberņā, kurā atradās arī Valmiera.
Valmieras vēsture līdz 20. gs. sākumam ir pētīta fragmentāri. Dažus faktus par 18. gs. Valmieru sniedz Vilhelms Heine (dz. Valmierā, 20. 07. 1871. - † Rīgā 30. 07. 1917), tomēr raksts ir tapis 100 gadus vēlāk un autors nesniedz informāciju par faktu izcelsmi. Un tomēr tas ir vairāk nekā nemaz.
1893. gada “Rigasche Stadtblätter” rakstā “Piezīmes par Valmieras vēsturi” Heine raksta: “Pirmais pilsētas vecākais pēc miera iestāšanās 1723. gadā bija Pauls Fīlips, kurš lūdza guberņas valdībai Rīgā atgriezt pilsētai piederošo zemi, kuru nekārtību laikā bija piesavinājušies lielie zemju īpašnieki – muižnieki. Tomēr pagāja vēl 43 gadi, kamēr dokumenti tika savesti kārtībā. Diemžēl pilsēta nespēja atkopties, jo 1772. un 1774. gadā divi lieli ugunsgrēki atkal nopostīja pilsētu. 1783. gadā apstiprināja jaunu maģistrātu, kas sastāvēja no birģermeistara un četriem rātskungiem. Tā paša gada 5. oktobrī Valmiera kļuva par apriņķa pilsētu. 1791. gadā ar Vidzemes bruņniecības un novadniecības lēmumu pilsētai atdeva kādreiz grāfienei Lostokai piederējušo Dūķeru muižiņu, tās ienākumi palīdzēja pilsētas atjaunošanā un jaunās rātes atalgošanā. 1797. gadā pēc Krievijas Impērijas ķeizara Pāvila I pavēles kārtējo reizi notiek pārmaiņas pilsētas pārvaldes likumā.
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv