eLiesma.lv Valmieras un Vidzemes ziņas

Ķeizars dodas apraudzīt Valmieru!

LI

LIENE ROKPELNE

Autors • 31.05.2017.

Ķeizars dodas apraudzīt Valmieru!
Burtu izmērs
Ķeizars dodas apraudzīt Valmieru!

Rātes dokumenti diemžēl saglabājušies tikai daļēji, tos atverot, ir jūtama deguma smarža, kas raksturīga tiem dokumentiem, kas izglābti no ugunsgrēkiem. Lielākā daļa dokumentu ir vācu valodā (ir arī krievu un latviešu valodā), rakstīti ar roku.  (att. 1.)

Politisko pārmaiņu laiks

18. gs. bija ļoti raibs politisko pārmaiņu laiks. Eiropu satricināja Lielā Franču revolūcija, Amerikā norisinājās neatkarības karš. Livonijā (mūsdienu Ziemeļvidzemē un Dienvidigaunijā), Lielais Ziemeļu karš, kurš kārtējo reizi iznīcināja Valmieru un uz visiem laikiem Valmieras Ordeņa pili. Pāriešana Krievijas Impērijas sastāvā, politiskās pārvaldes pārmaiņas visa gadsimta garumā mainījās līdz ar Krievijas impērijas valdniekiem, kuri cīnījās savā starpā, gāja bojā mīklainos apstākļos, ietekmējot visas impērijas dzīvi, tajā skaitā Livonijas guberņā, kurā atradās arī Valmiera.

Valmieras vēsture līdz 20. gs. sākumam ir pētīta fragmentāri. Dažus faktus par 18. gs. Valmieru sniedz Vilhelms Heine (dz. Valmierā, 20. 07. 1871. – † Rīgā 30. 07. 1917), tomēr raksts ir tapis 100 gadus vēlāk un autors nesniedz informāciju par faktu izcelsmi. Un tomēr tas ir vairāk nekā nemaz.

1893. gada “Rigasche Stadtblätter” rakstā “Piezīmes par Valmieras vēsturi” Heine raksta: “Pirmais pilsētas vecākais pēc miera iestāšanās 1723. gadā bija Pauls Fīlips, kurš lūdza guberņas valdībai Rīgā atgriezt pilsētai piederošo zemi, kuru nekārtību laikā bija piesavinājušies lielie zemju īpašnieki – muižnieki. Tomēr pagāja vēl 43 gadi, kamēr dokumenti tika savesti kārtībā. Diemžēl pilsēta nespēja atkopties, jo 1772. un 1774. gadā divi lieli ugunsgrēki atkal nopostīja pilsētu. 1783. gadā apstiprināja jaunu maģistrātu, kas sastāvēja no birģermeistara un četriem rātskungiem. Tā paša gada 5. oktobrī Valmiera kļuva par apriņķa pilsētu. 1791. gadā ar Vidzemes bruņniecības un novadniecības lēmumu pilsētai atdeva kādreiz grāfienei Lostokai piederējušo Dūķeru muižiņu, tās ienākumi palīdzēja pilsētas atjaunošanā un jaunās rātes atalgošanā. 1797. gadā pēc Krievijas Impērijas ķeizara Pāvila I pavēles kārtējo reizi notiek pārmaiņas pilsētas pārvaldes likumā.

Atbalsti kvalitatīvu žurnālistiku

Abonē «Liesma» – digitāli vai drukātā formātā

E-avīze no 8,00 €/mēn. – lasāma web un mobilajās lietotnēs. Vai izvēlies drukāto laikrakstu «Liesma» no 9,50 €/mēn. – pastkastē trīs reizes nedēļā, ar pieeju arī e-avīzei.

Pievienojies sarunai

Pievieno komentāru

Komentēt vari arī anonīmi – pietiek norādīt vārdu.

Populārākie

  1. Pilsētās un novados 23.09.2026.

    «Novada Garšas 2026» medaļu birumsatkal Valmieras novadam

  2. Uzņēmējdarbība 23.09.2026.

    Valmieras Industriālais parks gaida vēl vienu investoru

  3. Pilsētās un novados 25.09.2026.

    Labdarības virtuve – aizvien darbībā

  4. Kultūra un izklaide 22.09.2026.

    Mazsalacā atklāta ekscentriskā mākslinieka Eso (Antona Benjamiņa) darbu izstāde

  5. Sports 22.09.2026.

    Pārbaudes spēļu finišā panākums arī Igaunijā

  6. Nedēļas nogale 25.09.2026.

    Deju un krāsu ritmā

  7. Pilsētās un novados 23.09.2026.

    Par Aromātu. Šoreiz –no tēlnieka skatu punkta

  8. Pilsētās un novados 22.09.2026.

    Tiekas krīzes pārvaldīšanas apmaiņas vizītē

  9. Pilsētās un novados 23.09.2026.

    Vidzemes Augstskolas laboratorijas darbi Pidriķī

  10. Viedokļi 22.09.2026.

    Ko drīkst vai nedrīkst upurēt “zaļuma” vārdā