To, ko darām, gribam izdarīt efektīvāk

Kā jums šogad iet?

Guntars: Pagaidām iet ļoti labi. Veiksmīgi esam iesākuši gadu, domājam par attīstību, plānojam, strādājam ar projektiem. Nesen tika apstiprināts viens līderprojekts. Iegādājāmies jaunas iekārtas, lai varētu uzlabot esošo jaudu, lai varētu efektīvāk strādāt un nākotnē radīt arī jaunus produktus un darba vietas.

Nauris: Jaunu produktu radīšana ir izaicinājums – jābūt zināšanām, jāatrod finansējums un tā tālāk. Piekritīšu kolēģim, ka esam veiksmīgi iesākuši jauno gadu, esam daudz padarījuši. Pagājušajā gadā saražojām daudz produkcijas, lai būtu gatavi šim gadam, mācāmies katru gadu, kā darīt. Ja kādam kaut ko vajag mazumtirdzniecībā, esam priecīgi, ka cilvēki piesakās un varam pārdot pa tiešo, bez veikaliem. Mums ir parādījušies labi sadarbības partneri, ar kuriem mēs jau sadarbojamies.

G.: Mums ir stabili sadarbības partneri.

N.: Protams, tas ir nezināmais, kas tagad mūsu valstī un visā pasaulē notiek ar šo vīrusu. Nesaprotam, vai mēs arī  kādas sekas jutīsim no tā. Tas varbūt tā nedaudz biedē. It kā ir kaut kādas pazīmes, jo uz Poliju paredzētās kravas jau tiek pārceltas, vismaz par mēnesi.

Runājot par vietējiem iedzīvotājiem un par šo distancēšanās laiku, manuprāt, tas ir labvēlīgs, ja mēs pareizi to izmantosim. Varbūt ar distanci beidzot iepazīsimies, jo ikdienā tāpat jau distancēti pa logu paskatāmies viens uz otru, nav laika parunāties. Bet dzīvojam kaimiņos, gandrīz viens otram aiz sienas, un viens otru nepazīstam. Vajadzētu tagad šo laiku izmantot, lai iepazītos ar vietējām ražojošajām saimniecībām un  atbalstīt tās!

Kāds mērķis ir jūsu produkcijai?

N.: Mēs gribam pārdot, mūsu mērķis ir eksportēt bioloģiski vērtīgo Latvijas cidoniju un tās produkciju. Blakus liekam aroniju, smiltsērkšķi, upeni – to, kas ir vērtīgs. Vairāku saimniecību sadarbība ir vērsta uz to, lai mēs varētu pārstrādāt un lai mēs varētu eksportēt šo veselīgo augli. Mums ir eksporta klienti, bet tagad viņi atliek pasūtījumus par vienu mēnesi. Tas maina visu naudas plūsmu, projekta īstenošanu. Kā mums tagad ar to iet, godīgi sakot, nezinām, to varēsim pateikt pēc mēneša, kā mums gāja. Saprotam, kaut kādas pārmaiņas noteikti būs. Jācer, ka cilvēki novērtēs vērtīgos produktus un gribēs ēst un lietot sulas, sīrupus, garšīgās sukādes.

Kā veicas ar interneta veikalu – Baltic Citrus?

N.: Domāju, cilvēki vēl nav noticējuši, ka var pirkt internetā, vismaz šāda veida produkciju. Datoru vai ledusskapi pasūtīt internetā – to gandrīz katrs prot. Mums ir mājaslapa – www.bcitrus.lv Tas ir interneta veikals dabisku produktu cienītājiem, tur nopērkami  ir gan mūsu produkti, gan dažādi citi bioloģiskie produkti no vietējiem audzētājiem un ražotājiem. Tā, lai precei, kuru klients pasūta, nav tālu jā­brauc pakaļ. Protams,  ievērosim sociālo distancēšanos. Centīsimies mūsu vietējo uzņēmēju produktus pārdot caur šo Baltic Citrus lapu. Pašlaik ar interneta tirdz­niecību nav tāds liels izrāviens, bet cerēsim, ka tas mainīsies. Tās nav pirmās nepieciešamības preces, šeit nepārdodam maizi, bet pārdodam graudaugus, un būs arī garšvielas no Dikļu pagasta zemnieku saimniecības Mežvijas, arī bioloģiskās.  Būs interesantāks piedāvājums.

G.: Šajā tirdzniecības platformā piesaistām vietējos mazos ražotājus, palīdzam viņiem, palīdzam līdz ar to arī sev, lai tā auditorija kļūtu plašāka.

N.: Katrs mazais uzņēmums kaut ko jau dara. Viņiem ir  savas etiķetes, savas iestrādes un savi klienti. Ieliekam viņu produkciju mūsu interneta veikalā. Mēs atbalstīsim cits citu un cerēsim, ka arvien vairāk cilvēku tam piesaistīsies.

G.: Ja var visu loģistiku sakārtot, tad varam sadarboties arī ar citiem vietējiem uzņēmumiem – tiem, kuri vēlētos tirgot savu produkciju šajā interneta veikalā.

N.: Pastnieki jau strādā, preces tiek katru dienu izvadātas pa visu Latviju.

Interneta veikals ir tikai viena darbības daļa, ko esam darījuši līdz šim, un šajā ārkārtējā situācijā tā varētu kļūt aktuāla, mēs tā ceram. Citādi jau nekas nemainās, mēs ražojam, pārdodam savus produktus – gan gatavus, gan izejmateriālus citiem ražotājiem. Sadarbība ar citiem ražotājiem ir tā, kas mums šeit ļauj pastāvēt, jo nevaram paļauties tikai uz mazumtirdzniecību. Ir jāiegulda reklāmā, sadarbībā, un tad vietējais patēriņš varētu būt lielāks. Runājot par mazumtirdzniecību, esam jau par lielu izauguši, vietējie mūs nespēj uzturēt, līdz ar to skatāmies uz eksportu, kur mēs varam sevi pārdot. Pašlaik kolēģis strādā ar sadarbības partneriem Austrijā. Šobrīd testējam, kādas varētu būt etiķetes. Vairāk darbojamies ar sadarbības partneriem un meklējam ražotājus, kam vajag izejmateriālus – sulas, sīrupu, biezeņus, jo sadarbība ar ražotājiem sastāda lielāko daļu apgrozāmo līdzekļu. Gatavie produkti ir maza daļa no apgrozījuma.

Kā veicās ar tirdziņiem, pirms tie nebija slēgti?

N.: Darām to prieka pēc. Vispār, tur braukājot, mēs par to piemaksājam. Izņēmums ir decembris.

G.: To var ieskaitīt mārketinga izdevumos. Tam ir grūti izmērīt atdevi.

N.: Tiešais kontakts ar cilvēkiem ir tas vērtīgais, kāpēc mēs braucām uz tirdziņiem. Viņi tur degustē mūsu produktus un izsaka savas domas.

7. martā Vaidavā notika jūsu vadītais seminārs Krūmcidonija – zināmais, jaunais, iespējas. Par ko tur runājāt?

G.: Šogad tas notika agrāk nekā citus gadus. Šis bija mūsu rīkotais piektais pasākums pēc kārtas, rīkojam vienu reizi gadā.

N.: Semināru organizējām kā Krūmcidoniju augļkultūras attīstības biedrības Latvijā (KAABL) pārstāvji. Abi esam šīs biedrības biedri un arī vieni no valdes locekļiem. Šis bija publiskais pasākums pilnīgi visiem, kurus interesē šī kultūra vai kāda no kultūrām, par ko tur runājam, vai kādi speciālisti, kas par to runā, piemēram, par upenēm, dzērvenēm vai citām ogām, kā kuru gadu, bet cidonija nemainīgi šos piecus gadus bijusi galvenā tēma – virstēma. Tad aicinām zinātniekus, kas dalās ar to, ko viņi izpētījuši par un ap cidonijām. Aicinām praktizējošus lauksaimniekus, mēģinām darīt tā, lai ir kāds jaunais lauksaimnieks, kas vienu līdz trīs gadus ir apošņājis to gaisu, tikko sācis savu cidoniju darbību un tagad var pastāstīt savu pieredzi. Tad lai ir pieredzējušāki lauksaimnieki, kas šajā nozarē darbojas jau desmit gadus vai pat vairāk, lai pastāsta savu pieredzi, darbojoties ar cidonijām. Tad ir pārstrādātāji, un tagad jau otro gadu stāstījām par biedrību un runājām par kooperatīvu, jo mēs vēlamies pārtapt kooperatīvā ar šo uzņēmumu. Kooperatīvā vēlamies redzēt spēcīgus partnerus – lai mēs būtu spēcīgs organisms, kurā apvienojas zemnieku saimniecības, kuras nodrošina ar izejmateriālu paši savu pārstrādi.

Seminārs šos piecus gadus ir veltīts vienai tēmai – sadarbībai. Kā ir veicies ar sadarbību, cik tālu mēs ar to esam tikuši un kur mēs gribam būt, tās lietas ir katra par sevi, bet tas galvenais, protams, ir bijusi sadarbība.

Ko ņemat vērā, lai veidotu kooperatīvu ar citiem partneriem?

N.: Kopumā mums Latvijā cidoniju ir pietiekami, ja skatāmies uz cidoniju kultūru. Vietējam tirgum ir vairāk nekā vajag. Mums jāskatās, kā pārdot, jo individuāli pārdot ir ļoti grūti un tas izmaksā dārgi, esmu to jau skaitļos pierādījis. Gadu esmu organizējis sanāksmes Sadarbības vai konkurences ceļš tiem, kuri jau domā par šo kooperatīvu, tiekamies reizi mēnesī – sestdienās, visu  dienu strādājam, dodamies pieredzes apmaiņā, domājam, kā kooperatīvs varētu palīdzēt realizācijai.

G.: Nav jau starpība, vai tur ir pieci cilvēki, vai tas ir viens cilvēks, kas pārdod produktu. Jautājums ir – cik enerģijas tam velta, cik ieinteresēts, cik izdomas bagāts ir cilvēks? Vislabāk ir, ja būtu vairāk cilvēku, pieredzes bagātāku un tie būtu no dažādām nozarēm.

N.: Noteikti hektāru daudzums nav nekāds kritērijs. Sākumā mums vajag atrast cilvēkus, kuri ir līdzīgi domājoši un kuriem ir jauda darīt. Nav tā, ka vēlamies piesaistīt visus, kam kaut kas ir izaudzēts. Vienkārši – to, ko darām, gribam izdarīt kopā efektīvāk.