Ko var vai nevar atļauties valsts
Ir spārnoti teicieni, kas mudina darboties, domāt, radīt. Tie, reiz izteikti, sāk dzīvot savu dzīvi, un bieži pat neatceramies, kurš tādu un kādā sakarā teicis. Ir arī lipīgi teicieni, kas parasti pielīp kādam politiķim bieži līdz pat politiskās karjeras beigām. Tā kopš augusta dažādās variācijās un locījumos pašreizējam izglītības un zinātnes ministram Kārlim Šadurskim līdzi skan teikums: «Valsts nevar atļauties skolēnus skolā turēt līdz 19 gadu vecumam...» Tas izskanēja Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības padomes sēdē, runājot par ieceri bērniem skolas gaitas sākt jau no sešu gadu vecuma.
Augustā, kad pedagogi vēl nebija atgriezušies darbā un skolēni nesēdēja skolas solos, šis teikums tikai it kā planēja kaut kur gaisā. Taču septembrī kļuva zināms, ka savas ministrijas darbiniekiem Kārlis Šadurskis vasaras brīvdienas nav devis un tie nu sagatavojuši un apstiprināšanai jau Ministru kabineta 27. septembra sēdē virza likumprojektu, kas paredz sākt skolas gaitas bērniem no sešu gadu vecuma jau 2018. gadā.
Nu ne tikai par to, ko var vai nevar atļauties valsts, bet arī par to, ko nevar vai negrib atļauties skolotāji, pašvaldības un, galvenais, bērnu vecāki, izvērtās pamatīgas diskusijas. Kārlim Šadurskim, kas valdībā ir no «Vienotības», daudzbalsīgā korī tika pārmesta steiga un pat tas, ka viņš bērniem grib atņemt bērnību.
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv