Ko vēsta Gūtmaņalas sienas
Pirmdien, 2. februārī, atklāts unikāls novadpētniecības materiāls — Edgara Arāja grāmata «Ko vēsta uzraksti Gūtmaņalā», kas izdota ar Siguldas novada pašvaldības atbalstu. Grāmatas autors vēstures liecības, kas atstātas uz Baltijā lielākās alas sienām, izzinājis divdesmit gadu laikā. Gūtmaņalas apmeklētāji, iespējams, tikušies ar grāmatas autoru Edgaru Arāju, kurš daudzus gadus priecē alas apmeklētājus ar savu blokflautas spēli.
Tradicionālās kultūras un klinšu rakstu pētnieks Sandis Laime no Latviešu folkloras krātuves novērtē jauno Edgara Arāja grāmatu: «Uzraksti uz smilšakmens atsegumiem un alu sienām ir savdabīga Latvijas kultūrvēsturiskā mantojuma daļa. No vienas puses, skrāpējumi alās ir postoši un mūsdienās tiek ar likumu sodīti, no otras puses, uzraksti smilšakmens iežos ir sava laika liecības — par dzīvi, sadzīvi, vēsturisko situāciju, tūrisma tendencēm un daudz ko citu. Turklāt gadu gaitā iegravējumi iegūst aizvien lielāku vēsturisko nozīmi un to izzināšana atklāj ne mazums interesantu pagātnes vēstījumu. Edgara Arāja grāmata to spilgti apliecina.»
Gūtmaņala ir viens no populārākajiem tūrisma objektiem Latvijā. Tā ir lielākā Baltijā — 18,8 m dziļa, 12 m plata, 10 m augsta. Ala sākusi veidoties pēcledus laikmetā, apmēram pirms 10000 gadu sufozijas procesu ietekmē, ūdeņiem iegraužoties Gaujas svītas devona smilšakmeņos. Gūtmaņala ir sena kulta vieta, un vēl līdz pat 19. gadsimta sākumam ļaudis šeit slepeni ziedojuši saviem elku dieviem. Tomēr visspilgtāk ļaužu atmiņās saglabājies stāsts par Turaidas Rozes — Maijas nelaimīgo mīlestību.
Edgara Arāja grāmatā ir divpadsmit Gūtmaņalas vēstījumi.
AR AUTORU. Arī grāmatas atvēršanas dienā Edgars Arājs priecēja ar savu blokflautas spēli.
Alberta Linarta foto
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv