Koka skulptūru takā Strenčos

Savā ziņā ar plostniekiem un ikgadējiem Gaujas Plostnieku svētkiem cieši saistīta arī manis piedāvātā virtuālā ekskursija pa, iespējams, mūsu valstī pašu unikālāko dabas taku, faktiski tikai tās civilizēto daļu pārsimt metru garumā, kas sākas Strenčos Gaujmalā pie estrādes un virzienā uz Valmieras pusi apstādīta ar ļoti interesantām, turpat uz vietas laikā kopš 2014. gada Plostnieku svētkiem tapušām koka skulptūrām. To izgatavošanai reizi gadā, tieši Plostnieku svētkos, Strenčos sabrauc gan pilnīgi amatieri, gan jau roku iemēģinājuši koka darbu profesionāļi, visu dienu strādā ar motorzāģiem, flekšiem, kaltiem un āmuriem, lai – pa vienam vai grupiņā – vienkocī izveidotu pašu izdomātu tēlu.

Par šīs tradīcijas vēsturi īsos vārdos man viņnedēļ pastāstīja Strenču novada domes priekšsēdis Jānis Pētersons: 

«Īstenībā viss sākās pavisam nevainīgi... Toreiz, kad 2010. gadā bija pēdējie lielākie plūdi. Tad Gaujā bija nenormāls ūdens līmenis, ūdens gāja vēl pāri promenādei. Tā vietiņa, kur savulaik bija Vecais ozols, kur tagad peld­vieta, visa bija pilna ar ūdeni! Tad, lai paliktu kāda atmiņa par šiem plūdiem, man ienāca prātā, ka varētu uztaisīt Plūdu stabu.

Saorganizējām vietējo kokgriezēju Guntaru Briedi, viņš izgatavoja šo Plūdu stabu. Tā bija pirmā koka figūra šajā vietā, to uzstādīja 14. Plostnieku svētkos 2011. gada 21. maijā. Šodien, aplūkojot metāla plāksnītes ar plūdu līmeņu atzīmēm uz Plūdu staba, neviens nespēj noticēt, ka tiešām tik augstu šajā vietā bijis ūdens! Tā to vietu izveidojām, vēl blakus soliņu uzstādījām, tā tur viss pamazām radās... Un tad jau bija nākamā doma, ka šādu foršu objektu Gaujmalā, jo cilvēkiem ļoti patīk pa šo promenādi pastaigāties, varētu vērst plašumā, papildinot vēl ar citām koka figūrām. 

Ar naudu toreiz pašvaldībai bija šā un tā, taču nelielas naudas balviņas pirmajām trim vietām paredzējām, pirmajam konkursam tika sameklēts arī galvenais sponsors – Husqvarna. Milzīgs darbs tur bija ieguldīts, un galvenā balva bija motorzāģis. Sākām meklēt kokgriezējus tepat no tuvākās apkārtnes, arī tālākus vidzemniekus, atsaucās mums arī Ogres meža tehnikums un Rīgas Amatniecības skola. Konkursu sasaistījām kopā ar Plostnieku svētkiem, zāģēšana notika tajā dienā, kad šeit, Gaujmalā Strenčos, piestāja tradicionālais ik gadu Gaujā pie Spices tilta sietais plosts. 

Līdz tam mums visos Plostnieku svētkos bija vienkārši zāģēšanas paraugdemonstrējumi, iespējams, jau tad radās domas te radīt kaut ko, kas paliktu uz nākotni. Tā tas viss izveidojās, nu jau katru gadu mums te darbojas septiņi, astoņi, deviņi vai desmit zāģētāji. Bija mums arī tā sauktie Lidojošie plosti, augstu kokos 2017. gada jūlijā izveidoti, tagad vairs palikusi tikai viena platforma, jo ilgāk par diviem gadiem tāds veidojums kokā neturas. Togad laikam mūsu Lidojošie plosti Strenčos bija viens no Latvijas TOP5 brīvdabas pasākumiem! 

Kad mūsu Plostnieku svētkiem apritēja 20 gadi, Gaujas krastā tapa pati lielākā plostnieka figūra. Gribējām to tādu lielu un spēcīgu, jo mūsu iepriekšējais plostnieciņš, smiltenieša Gunta Priedītes veidotais koka vīrs, bija tāds maziņš... Jauno, lielo Gaujas plostnieku veidojusi Luīze Linde, viņai dzimtas saknes tepat no Strenčiem. 

Tā nu mums viss šajā vietā sācies pavisam nevainīgi no dabas katastrofas atzīmējuma, apaudzis ar koka figūrām, kļūstot par interesantu apskates vietu un iemīļotu pastaigu taku vietējiem un arī Strenču ciemiņiem.»

Šoreiz neliels ieskats Strenčos, kur pastaigu promenāde Gaujas krastā kā viena no Strenču dabas takas sastāvdaļām un vairāki desmiti interesantu koka skulptūru. Starp citu, 23. Plostnieku svētki, kas Strenčos paredzēti šogad 16. maijā, pagaidām vēl nav atcelti...   

PIRMSĀKUMS. Lūk, no Jērcēnu muižas parkā savulaik auguša ozola darinātais Plūdu stabs, uz kura visaugstākā atzīme – vizuāli samērojama ar fonā redzamo promenādes augstumu – no 2013. gada 23. aprīļa. Jau zemāks plūdu līmenis bijis attiecīgi 2010. un 2011. gadā.