Guntis Vīksna, teksts un foto

Svētdien Liesma bija klāt kādā ļoti interesantā un bērniem (arī jauniešiem) vērtīgā pasākumā, kas oficiāli saucās bērnu un jauniešu sacensības pludiņmakšķerēšanā Valmierā Promenādes ezeriņā.

Valmieriešiem jau sāk piemirsties tās jaudīgās aktivitātes, ar kurām vēl samērā nesen Vidzemes industriālajā galvaspilsētā lepojās Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras reģionālās nodaļas rīkotās Vidzemes uzņēmēju dienas.

Labā tempā šobrīd top abi jaunie īres nami Valmierā adresēs Ķieģeļu ielā 11 un 13. Tuvojas nobeigumam iekšpagalma izbūve starp abām ēkām, te būs pa vienai garantētai automobiļa stāvvietai katram no 120 dzīvokļiem.

Sestdien abās kaimiņvalstu pilsētās – Valkā Latvijas pusē un Valgā Igaunijas pusē – notika ikgadējais tradicionālais pārrobežu tirgus. Rīta pusē lielu stundu jau pavisam ņiprajā tirgus burzmā pabija arī Liesma. Lūk, daži iespaidi par redzēto.

Sestdien maijs savā trešajā nedēļā starp nemīlīgi lietaino un drēgno laiku bija izbrīvējis vienu samērā siltu un brīžiem pat saulainu dienu, tieši tādu, lai ar ļaužu bariem sagaidītu Strenčos Gaujas malā ikgadējo, šoreiz jau 28. Gaujas plostnieku svētku objektu – 12 plenes (atsevišķās plosta daļas) garo plostu.

Pagājusī nedēļa Strenčos aizritēja plostnieku zīmē un sestdien vainagojās ar 28. Gaujas plostnieku svētkiem. Vispirms Gaujas krastā pie Spicu tilta jau tradicionāli tika siets plosts, kas sastāv no vairākām daļām jeb plenēm, pēc tam plostnieki un viņu draugi ar plostu atpeldēja līdz Strenčiem, kur tad arī notika kārtējās plostnieku svinības.

Pašlaik Valmieras Industriālā parka teritorija ir 102,54 hektāri, kas atrodas abās pusēs dzelzceļa līnijai Valmiera – Rīga.

Tā par šodienas Vīru lietu ciemiņu savulaik izteicies Mazsalacas MRS vadītājs Arnolds Sebris.

Nacionālas nozīmes Valmieras Industriālajā parkā investoriem pieejama pēdējā – 12 hektārus plašā – apbūves teritorija. Uz to izsludināta apbūves tiesību izsole – ražošanas ēku būvniecībai, nomas teritorijas labiekārtošanai, iekšējo inženiertīklu un pieslēgumu maģistrālajiem tīkliem izbūvei.

No vienas puses – ir priekšvēlēšanu laiks, tāpēc sarunas ar atbildīgiem cilvēkiem ir ļoti uzmanīgas.

Kā liecina Valmieras Attīstības aģentūras dati, būvniecības nozare Valmieras novadā ir viena no nozīmīgākajām tautsaimniecības nozarēm, kas būtiski ietekmē gan reģiona ekonomisko attīstību, gan iedzīvotāju dzīves kvalitāti. Pēc uzņēmumu apgrozījuma rādītājiem – ar 14% no kopējā apjoma – būvniecības nozare aiz lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības (25%), vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības (18%) ieņem augsto trešo vietu.

Pagājušajā ceturtdienā Valmieras 5. vidusskolas zālē notika informatīvs pasākums Valmieras novada iedzīvotājiem par patvertņu tīkla attīstību, apziņošanas sistēmu un civilās aizsardzības plāniem.

Labāk vienreiz redzēt nekā daudzreiz dzirdēt. Tā nosprieda Liesma pagājušajā piektdienā, dodoties uz otro lielāko Igaunijas pilsētu Tartu, kur no 24. līdz 26. aprīlim notika ikgadējā atpazīstamākā lauksaimniecības izstāde Baltijas valstīs MAA MESS.

Mūspusē jaudīgākais un ar kvalitatīvu izpildījumu Latvijas mērogā pazīstamais pašmāju būvniecības uzņēmums SIA Aimasa Valmierā uzsācis vēl vienu vērienīgu privātu iniciatīvu – daudzdzīvokļu nama celtniecību Jāņa Endzelīna ielā 2 (blakus Rubenes ielas daudzdzīvokļu namiem virzienā uz Āžkalna namiem). Valmierietim sīkāk par šo projektu, ko uzņēmums realizē par saviem līdzekļiem, pastāstīja SANDRIS APSĪTS, SIA Aimasa valdes priekšsēdis.

Atsākusies moto sezona. Laikam jau nebūs pārspīlēts, sakot, ka tieši motociklisti ir visbīstamākā satiksmes dalībnieku daļa gan sev, gan citiem. 

Alus darītava Valmiermuižas alus aizvadījusi veiksmīgu gadu. Uzņēmuma apgrozījums 2024. gadā pieaudzis par 6%, pārsniedzot 10 miljonus eiro, alus darītava arī ieguldījusi 700 tūkstošus eiro stikla pudeļu mazgātavas izveidē.

9. aprīlī svinīgā ceremonijā četrpadsmito reizi tika sveikti un apbalvoti aptaujas TOP darba devējs uzvarētāji – aizvadītā gada Latvijā labākās un iekārojamākās darbavietas.

Viņnedēļ Liesma pabija Strenču apvienības galvenajā pilsētā un vēl vairākās vietās, kur garāmgājēju un garāmbraucēju acis jau priecēja koši Lieldienām veltīti vides objekti.

Mans sarunas biedrs pilnīgi noteikti nav dzimis Stalbē kaimiņu novadā, tāpat viņam rados nav arī ekscentriskais mūziķis Horens Stalbe. Man blakus sēž Strenču kultūras nama saimniecības vadītājs un vēl citās praktiskās lietās iesaistīts jauns cilvēks IVARS STALBE. Savos 39 gados viņš jau divas reizes – vispirms ilgāku, tad īsāku laiku – padzīvojis ārzemēs, taču šobrīd atgriezies Latvijā uz palikšanu. Ar Ivaru pārspriedīsim šodien Latvijā aktuālo remigrācijas tēmu.

Marta Vīru lietās iesāku reportāžu par to, kā Burtnieku pagasta Līčos atpakaļ savā vietā atgriezusies 178 (nevis 188, kā kļūdaini biju sarēķinājis pirmajā publikācijā) gadus veca guļbūves pirtiņa.