Koks kā vērtība un māksla
Man pretī sēž jauns puisis, kurš vēl mācās Valmieras Pārgaujas ģimnāzijā, taču viņš stāsta tādas lietas, ka es tikai klausos un brīnos. Runāju ar DĀVIDU KĻAVIŅU – puisi, kurš restaurē mēbeles vai arī no vecām uztaisa jaunas, mainot to funkcijas.
Kā piemērus Dāvids var minēt atjaunotu skapi, ģitāru, no vecām koka durvīm uztaisītu galdu, savukārt mājas fasādes vecie dēļi tagad nosedz vienu sienu paša istabā, kā arī no tiem izveidots sienas pulkstenis. Taču kā savu apjomīgāko darbu Dāvids atzīst iepriekšējā vasarā atjaunoto mednieku namiņu, ko veicis kopā ar vēl dažiem šī darba pratējiem, atjaunojot durvis, sienas, kāpnes un, protams, mēbeles. Visus darbus jau vairs nevar uzskaitīt.
Restaurēšana nav tikai pārkrāsošana vai nolakošana. «Idejiski vajag tā, lai mēbele ir sausa, tad jānovērš tehniskās problēmas, piemēram, ja neturas kopā vai ir jāizgatavo kāda detaļa, tad, protams, jānoņem vecā krāsa vai arī tas, kas tur ir virsū. Tad viss ir kārtīgi jāsastiķē kopā, jāapstrādā, var arī pārveidot,» skaidro Dāvids. Nereti detaļas viņš izgatavo pats. Restaurācijas procesā gadās strādāt ne tikai ar koku, reizēm jāuzlabo ir arī metāla detaļas, bet ar tām vairāk par slīpēšanu, vīlēšanu, taisnošanu un griešanu netiek strādāts
DĀVIDS. Puisis ar prasmīgām rokām un interesi par koku.