Kopības izjūta
18. novembrī – Latvijas valsts proklamēšanas 101. gadadienā – tradicionāli izskanēja daudz Latvijai veltītu labu vārdu un vēlējumu. Visdažādākie vēlējumi, kas nāca no visdažādākajiem cilvēkiem, no kuriem katrs uzsvēra, novēlēja vai iedomājās par tieši sev svarīgo, par savu skatījumu uz Latviju.
Uz vispārējā fona atsevišķu uzmanību tikmēr piesaistīja Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas arhibīskapa Jāņa Vanaga vārdi – ka Latvijas valsts iedzīvotājiem ir nepieciešama kopības izjūta – un attiecīgi vēlējums šo izjūtu atrast. Arī ar kopības izjūtu, protams, dažādi cilvēki var saprast dažādas lietas, tomēr, ja paraugās plašāk, tad tieši šī izjūta ir viens no galvenajiem vai, ļoti ticams, pats galvenais faktors, kas nosaka valsts šodienu un nākotni. Jautājums par kopības izjūtu ir vienlaikus jautājums gan par katra iedzīvotāja piederības valstij sajūtu, gan jautājums par vienotu identitāti, bet ar to ir problēmas, pie tam gana nopietnas. Pirmkārt jau mantiskā nevienlīdzība cilvēku vidū un ievērojamas daļas sabiedrības ilgstoša nespēja būtiski ietekmēt politisko lēmumu pieņemšanu ir lielā mērā novedusi pie situācijas, kad valsts un vismaz daļa tās pilsoņu dzīvo paralēlās dimensijās, pie tam pēdējie visbiežāk uzskata sevi nevis par valsts, bet gan savas zemes un tautas patriotiem.
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv