Kopienas pleca sajūta
Vairāk nekā 30 Ukrainas kara bēgļu dzīvo mazā, bet mājīgā viesnīcā Cēsīs. Tur ikdienas rūpes, prieki un bēdas ir vienuviet.
«Ja viņi nestātos pretim tai krievu varzai, ko mēs darītu? Vai tiešām Latvijā vēl ir cilvēki, kas šo nesaprot? Viņi taču uz sevi paņem mūsu karu,» sacīja viesnīcas «Atpūta» īpašnieks Agris Kļaviņš, un tā bija arī viņa atbilde uz jautājumu: kāpēc rosīgais uzņēmējs vairāk nekā 30 kara bēgļiem – sievietēm, dažiem vīriem, bērniem un arī viņu četrkājainajiem draugiem – devis pajumti.
«Tas mazais bērns te iemācījās staigāt. Mēs visi redzējām, kā tā mazā meitiņa sper pirmos soļus. Viņai nesen palika gadiņš,» ar asarām acīs runāja Agris, piebilstot: «Viņi te tagad dzīvo! Uz kurieni, lai viņi iet? Sievietes, bērni? Mēs te kopā turamies, draudzīgi. Es viņām palīdzu, un viņas te visu pašas organizē, kārto, pašas gatavo ēst. Mēs te kopā dzīvojam: ir noteikumi, disciplīna, kārtība. Es pirms mēneša aizbraucu līdz Ukrainai. Biju Kijivā, Ļvivā, Odesā. Nav tur nekā skaista, un dzirdat taču, ka ik pa laikam kaut kas uz katru no šīm pilsētām atlido... Nav tur droši, un nav tur šīm sievietēm, bērniem kur atgriezties. Tāpēc es jau martā viņiem atvēru viesnīcu, slēdzu citiem visas rezervācijas iespējas, un visi 11 numuriņi ir aizņemti.»
PATRIOTISMS nav jēdziens, bet rīcība, saprašana, otra atbalstīšana – par to pārliecināts viesnīcas «Atpūta» īpašnieks Agris Kļaviņš un brīvprātīgā Ināra Geseltiņa, no sirds palīdzot Ukrainas kara bēgļiem, kas pagaidu mājas raduši Cēsīs. I. Kalniņas foto
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv
Agri, mees klassbiedri atcereedimies Tevi, humora velnu pilnu un vienmeer uzneemiigu. Teici gribi psyeikt manai mammai paldies. Nu to vari pats, abi esat tai saulee.