Kultūra un izklaide

Vi­ņas daudz­kārt ir dzir­dē­tas, jo dzied Ko­cē­nu no­va­da pa­sā­ku­mos, iz­stā­žu at­klā­ša­nās, lau­lī­bu ce­re­mo­ni­jās, svi­nī­gā pa­sā­ku­mā, kas vel­tīts sa­drau­dzī­bas part­ne­riem no Gī­ter­slo ap­riņ­ķa Vā­ci­jā, Zie­mas­svēt­kos Val­mie­ras kul­tū­ras cen­trā. Te gan trio pa­stā­vē­ša­nas čet­ros ga­dos vien div­reiz ie­ai­ci­nā­tas, bet pa­gā­ju­šo Zie­mas­svēt­ku sa­rī­ko­jums, ku­rā kon­cer­tē­ju­šas ko­pā ar mei­tām, ra­dī­jis īpa­ši emo­ci­o­nā­lu no­ska­ņo­ju­mu kā klau­sī­tā­jos, tā iz­pil­dī­tā­jās.

Attēlā: KAS AR MANI. Re­no­vē­tā Ko­cē­nu kul­tū­ras na­ma at­klā­ša­nas svēt­kos — no krei­sās Bai­ba Žei­ka­re un In­ta Ko­zu­ļi­na. Šo­reiz ar vi­ņām ne­bi­ja Ini­tas Jur­gen­ber­gas.

Kopš 1990. ga­da, kad Nu­ķu pus­mui­žas no­rā Ra­ma­tā at­klā­ja An­dra Vār­pas lauk­ak­me­nī vei­do­to pie­mi­ņas zī­mi lat­vie­šu pir­ma­jai dra­ma­tur­ģei Ma­ri­jai Pēk­šē­nai, vi­ņas dzim­ša­nas die­nā ik ru­de­ni te no­tiek Dze­jas die­nas. Tās ir lo­lo­ju­si un dzej­nie­kus, rakst­nie­kus, tā­lum­nie­kus un vie­tē­jos ta­lan­tus pul­ci­nā­ju­si Lat­vi­jas Kul­tū­ras fon­da Maz­sa­la­cas ko­pas va­dī­tā­ja Nel­li­ja Nur­mi­ka.

Attēlā: PAAUDŽU STAFETE. Pie Ma­ri­jas Pēk­šē­nas pie­mi­ņas ak­mens šie cil­vē­ki la­sī­ja dze­ju.

Ar Jura Helda dzeju mani satuvināja viņa sirreālistiski redzīgā acs un kā viņš liek iedvesmai plaiksnīt ārpus vārdkopu nobrāztām robežām. Ar katru jaunu dzejoļu krājumu pieteicas citādas, vēl nenovalkātas metaforas ar vizuālām asociācijām. Sapņa un īstenības saaudumi gan dzejā, gan dramaturģijā izvirza viņu pie šobrīd ievērojamākiem mūsu postmodernās literatūras autoriem.

"Apvienība Ars Nova" sadarbībā ar Valmieras drāmas teātri jauno sezonu atklās 10. septembrī ar traģisku mīlas stāstu mūziklā "Agrā rūsa", ko pēc Elīnas Zālītes romāna motīviem veidojuši Jānis Lūsēns un Pēters Brūveris.

Kocēnieši un viņu viesi, iebraucot pagasta centrā, ik pa laikam nepacietībā uzmeta acis savam kultūras namam, kur notika lieli remontdarbi, un ziņkāri nojauta: top kas skaists, mājīgs, interesants. Augustā izplatījās pirmā pārsteiguma ziņa - foajē sienu gleznojumā ierikšojuši mākslinieces Vinetas Sayer fantastiskie zirgi - Kocēnu simbols.

Sākusies jauna sezona ne tikai teātrī, bet arī iemīļotajā televīzijas seriālā UgunsGrēks. Tajā notikušas lielas pārmaiņas, ienākuši jauni varoņi un aktieri - arī no Valmieras drāmas teātra. Vienu no jaunajām darbības personām, mazpilsētas žurnālisti, spēlē Inese Ramute. Bet daudz ko savā ekrāna dzīvē ir mainījuši arī citi tēli.

Nepārprotiet, šo slavu Valmiera nav ieguvusi pēc iedzīvotāju sūdzībām policijā par kaimiņu skaļo uzvešanos vēlās vakara stundās. Šoreiz viss ir daudz vienkāršāk: valmierieši Intara Busuļa koncerttūres "AKTs" laikā Valmierā visskaļāk nodziedāja mūziķa "Spēka dziesmas" fragmentu. Sacenšoties ar citām koncerttūres pieturām - Liepāju, Ventspili, Talsiem, Madonu, Jēkabpili, Cēsīm un Jūrmalu - , valmierieši sasniedza augstākos decibelus (113,6) dziesmas vienas minūtes skanēšanas laikā un tikai par 0,1 decibelu pārspēja otrās vietas ieguvējus jūrmalniekus.

Sestdien Sv. Sīmaņa baznīcā skanēja Lejasreinas departamenta vīru koris Pluricanto no Francijas (diriģents Dominiks Vikers) un Valmieras kultūras centra vīru koris Imanta (diriģente Irēna Zelča). Koncertu rīkoja un atbalstīja Vidzemes plānošanas reģions, Valmieras pašvaldība, Valmieras kultūras centrs.

Pirmajā septembra nedēļas nogalē Fonoklubs piedāvā īpašu programmu – indie-pop pārstāvji „Houlette” no Austrālijas piektdien, savukārt sestdien pašmāju "Transleitera" dubultkoncerts.

Jau sesto gadu augusta beigās Valmieru pieskandina Jauniešu dienu pasākumi. Šoreiz Valmieras jaunatnes centra "Vinda" jauniešu domes veidotās aktivitātes norisinājās 26. un 27. augustā.

Piektdiena DIĀNAI GLUŠONOKAI bija jau ceturtā darba diena Naukšēnu Cilvēkmuzejā, kur viņa turpmāk palīdzēs Arnim Ozoliņam vadīt ekskursijas un degustācijas. Līdz mūsu sarunai viņa vienu ekskursiju jau bija paspējusi izvadīt, bet pēcpusdienā gaidāmā grupa pieteikusies vizināties ar plostu. Stāstot par Naukšēniem, jaunā gide pagaidām ievēro Arņa Ozoliņa noteiktās vadlīnijas, taču atzīst, ka nokopēt neko nav iespējams, tāpēc katram notikumam jāmeklē sava interpretācija - arī stāstam par jaunā muižkunga savulaik piekrāpto jaunavu, kas tagad tumšās rudeņa naktīs mēdz bīdīt krēslu kādā no otrā stāva istabām.