Kur latvieši slēdza līgumu ar Dievu
Daudzi valmierieši svētdien noteikti ievēroja Gaujas krastā plīvojam karogu ar jēra attēlu un uzrakstu Jērakalns, pie kura stāvēja slaids kungs, garāmgājējiem labprāt skaidrojot, kas viņš tāds un kāpēc šeit atrodas. Tas bija dr.hist. Latvijas Brāļu draudzes misijas vadītājs Gundars Ceipe, ieradies no galvaspilsētas, lai ar individuālu akciju Valmieras Jērakalns — nācijas sākumvieta atgādinātu par lielās latviešu atmodas sākumu 1739. gada Vasarsvētkos.
«Jērakalns Gaujas krastā ir latviešu vēsturē izšķiroši nozīmīga un nepamatoti aizmirsta vieta. Šeit dzimtbūšanas ziedu laikā 1739. gada pavasarī sākās Vidzemes latviešu garīgā atmoda, kura joprojām ir viena no lielākajām atmodām pasaules vēsturē. Gaujas krastā 1738. gadā tika izveidots plašs garīgais centrs ar pirmo latviešu skolotāju sagatavošanas iestādi — skolotāju semināru, saiešanas namu un citām ēkām, te tika dibinātas pirmās latviešu organizācijas — Brāļu draudzes, kuru kustībā īsā laikā iesaistījās ap pieciem tūkstošiem dalībnieku.
Brāļu draudzes jeb hernhūtiešu vārdam allaž bijis īpašs skanējums latviešu vēsturē — 1929. gada septembrī Vidzemē un jo īpaši Valmierā ar visaugstāko prominenču iesaistīšanos un tūkstošiem dalībnieku tika atzīmēta Brāļu draudžu kustības 200. gadadiena. Diemžēl vēlāk sekojošā ilgstošā padomju ateistiskā propaganda un vēstures izkropļošana šo mūsu vēsturisko sākumu tautas pašapziņā ir pamatīgi izdeldējusi,» uzsvērts akcijas skrejlapiņā.
VASARSVĒTKOS. Mudīte (otrā no kreisās), uzzinājusi par akciju sociālajos tīklos, kopā ar draudzenēm Valmierā bija ieradusies ar autobusu no Rīgas. Ārijas Romanovskas foto
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv