Kur paliek privātais zelts?
Kā rāda pēdējā laika aktivitātes dažādos līmeņos, valmierieši, pavasarim tuvojoties, satraukušies par iespēju nejauši ar kāju trāpīt kādā netīkamā substancē, kas neīstā vietā un neīstā laikā viņiem ceļā patrāpījusies un kuru, visticamāk, pēc sevis atstājis kāds neuzvedīgs un sava saimnieka nepieskatīts četrkājainis. Tomēr trāpīšana suņa k...ā ir tikai sīkums, salīdzinot ar pāris kubikmetriem cilvēka organisma fizioloģisko pārpalikumu, kas — un tā ir tikai viena porcija no daudzām — Valmierā tiek izsūknēta no privātmāju kanalizācijas bedrēm, nonāk specializētajā transportā un bieži vien pēc tam pazūd nezināmā virzienā.
Šāda problēma pastāv ne pirmo gadu, atzīst SIA Valmieras ūdens valdes priekšsēdētājs Indulis Frišfelds. No vienas puses, tas ir pavisam normāls privātais bizness, kurā bez viņa vadītā uzņēmuma piedalās arī ne viens vien uzņēmējs, kura rīcībā ir autocisterna ar atbilstošu iesūkšanas/izsūkšanas aprīkojumu. Tikai loģiska būtu šādu vezumu oficiāla nonākšana atbilstošai apstrādei paredzētā vietā uzņēmumā Valmieras ūdens, taču... Izrādās, tur nonāk tikai tās kravas no privātajām kanalizācijas bedrēm, ko atved Valmieras ūdens kanalizācijas atkritumu savācējauto. Kur paliek viss pārējais zelts, ko izsūknē no pilsētas privātmāju bedrēm un aizved citi vedēji? Kādā grāvī, mazā upītē, vienkārši kādā graviņā vai klusākā meža stūrī, līdz kuram iespējams piebraukt?