Kurp vedīs trešais energotilts?
Kopš Latvija ir spēlētājs Eiropas Savienības vērienīgajos projektos, jārēķinās ar iespējām ne tikai tūlīt un tagad vinnēt pēc to realizācijas, bet arī dažu labu reizi izjust tikai teorētiskus uzlabojumus, kas pēcāk varētu pat pārvērsties par mīnusiem...
Tieši tāds, neviennozīmīgi vērtēts no potenciālo izmantotāju viedokļa, ir plānotais pēc skaita jau trešais Latvijas un Igaunijas elektroenerģijas starpsavienojums. Dārgs projekts par vairāk nekā 100 miljoniem eiro, kuram jāsāk darboties 2020. gadā un kurš iekļauts asociācijas Elektroenerģijas pārvades sistēmu Eiropas tīkls izstrādātajā Eiropas Kopienas tīklu desmitgades attīstības plānā. Šim elektroenerģijas starpsavienojumam atvēlēts līdzfinansējums 65% apmērā.
Patlaban jau darbojas divi Igaunijas – Latvijas virziena starpsavienojumi, kuri ir gana noslogoti, nodrošinot Viduseiropu ar Skandināvijas valstīs saražoto zaļo elektroenerģiju. Latvijas un Igaunijas elektroenerģijas pārvades jauda ir robežās no 500 līdz 1000 megavatiem atkarībā no pieejamajām jaudas rezervēm. Trešā — 2020. gadā ekspluatācijā nododamā — energotilta jauda plānota 500 — 600 megavati. Un te nu jautājums — vai tas kādam būs vajadzīgs?
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv