Lai katrs pats savas veselības kalējs?
Arvien uzstājīgākas – gan pie mums, gan kaimiņos – kļūst runas, ka jāatceļ sanitārie ierobežojumi, kvadrātkodi un «zaļais režīms». Kaut kad tam neizbēgami bija jānotiek. Taču vai tiešām tik ātri?
Slimību profilakses un kontroles centrs šonedēļ ziņoja par jaunu «pārsniegto latiņu»: otrdien valstī tika atklāti 10610 jauni Covid-19 gadījumi (un mira 23 inficētie cilvēki, kopējais mirušo skaits – 4911). Tikmēr politiķi un uzņēmēji jau mūs aizgūtnēm skubina: «Re, Zviedrija 9. februārī atcels vairumu ierobežojumu, Dānija jau ir visus atcēlusi! Lietuva un Igaunija* arī tūlīt mums aizsteigsies priekšā – ko daudz čammāties?!»
Mediķus, kuri šos brašuļus un mūs visus biedē ar slimnīcu pārslodzi un savu izdegšanu, vai Pasaules veselības organizācijas ģenerāldirektoru sabiedriskā doma sadzird arvien mazāk. Mēs joprojām neesam sasnieguši nekādu «pūļa imunitāti», bet, šķiet, tas vairs nevienu nesatrauc.
Notiekošais ir ņirdzīgi «diētisks» piemērs slavenajai prātulai, ka viena cilvēka nāve ir traģēdija, desmit cilvēku – šausmas, bet miljonu – statistika. Ja esam jau sasnieguši saslimstībā tādus skaitļus, tad ko vairs censties saglābt? Atmetam visam ar roku un dzīvojam tik nost! «Tūlīt pat» taču būs vasara, vīruss vājināsies, tauta atgūs optimismu pludmalēs, zaļumballēs, alus dārzos un citos dārzos. Varbūt silts laiks būs pat līdz partiju un «partiju izstrādājumu» izmisīgi gaidītajam 1. oktobrim...
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv