Laiks izmēģināt, ko dzīve piedāvā
Atbildot uz draugu un radinieku bieži uzdoto jautājumu, kā jūtos pēc vidusskolas atestāta saņemšanas, sajūtas ir divējādas. No vienas puses ir prieks, ka beidzot ar teicamām sekmēm, ļoti labiem rezultātiem eksāmenos un augstiem sniegumiem konkursos un olimpiādēs ir izdevies pieveikt skolas gadus. Bet mani skolas gadi nebūt nebija tik gari, kā tos mēdz dēvēt citi skolēni. Trīs vidusskolas gadi paskrēja geparda ātrumā un laikam jau tāpēc, ka ik dienu bija ne tikai jāapmeklē stundas, bet aktīvi jāiesaistās skolas kultūras dzīvē.
Bet tagad? Tagad vairs nav tās mierīgās sajūtas, ka pēc trīs mēnešu atpūtas būšu tajā pašā vietā un darīšu to pašu, kas ierasts jau gadiem ilgi. Šajā vasarā iekšēji valda tāds dīvains satraukums, un ne velti — jāpieņem ļoti nozīmīgs lēmums. Viss jūnijs tika pavadīts, satraucoties par eksāmenu rezultātiem un domājot par dažādām studiju iespējām gan Latvijā, gan ārzemēs. Šo lēmumu vēl grūtāku padarīja mūsdienās jau tik ierastā jauniešu problēma — es nezinu, par ko gribu kļūt un vai to vēlēšos darīt visa mūža garumā.