Bijušais Saeimas deputāts vairāk patērē drukātos medijus, mazāk seko līdzi interneta portālu un televīzijas saturam. “Man liela nozīme ir tam, kurā medijā informācija ir publicēta. Medijam, kas ir pārbaudīts, un es zinu, ka tas mani nav krāpis ar melīgu un nepatiesu informāciju, es uzticos daudz vairāk.”
J. Lagzdiņš atzīmē, ka svarīgi izlasīt ne tikai ziņu virsrakstus, bet iedziļināties arī saturā: “Viens no izplatītiem un seniem žurnālistikas paņēmieniem, kā uzrunāt lasītāju, ir uzlikt šokējošu virsrakstu. Tas ir saprotams, jo žurnālisti vēlas, lai raksts tiktu lasīts vai sižets skatīts. Minēšu konkrētu piemēru. Nesen kādā nopietnā rakstošā medijā bija publicēta informācija jeb faktiski analīze ar virsrakstu, ka nākamajā gadā Latvijā nodokļu slogs uz katru iedzīvotāju pieaugs par 377 eiro. Virsraksts šokējošs, bet raksta būtība ir tāda: tiek prognozēts, ka nākamajā gadā iedzīvotāji strādās produktīvāk, pelnīs vairāk un, tā kā viņu ienākumi būs lielāki, attiecīgi pieaugs arī nodokļu izdevumi. Fakts, ka, iespējams, iedzīvotāju ienākumi būs lielāki, virsrakstā pasniegts ar negatīvu kontekstu, tas ir, ka būs lielāks nodokļu slogs.”
Viņš saka, ka šādai pieejai, proti, akcentēt negatīvo arī politiķu darbā, ir zināma loģika. Jo normāls produktīvs un godīgs darbs ir norma, bet slikti darbi ir sensācija, un tiem jāpievērš lielāka uzmanība.
Tajā pašā laikā J. Lagzdiņš rosina lasītājus nesteigties ar komentāru rakstīšanu un informācijas tiražēšanu tālāk, īpaši, ja tā ir sensacionāla un šokējoša. Vispirms vēlams ievākt papildu informāciju par notikumiem, procesiem vai cilvēkiem. “Ir taču zināms, ka aiz šādas informācijas bieži vien stāv Krievijas vai citu valstu finansētas iestādes, kas šādi mēģina ietekmēt iedzīvotāju viedokli.”
J. Lagzdiņš novērojis, ka tie cilvēki, kuri tic zīlniecēm, dažādām parādībām un netradicionālai medicīnai, vairāk pakļauti viltus ziņu ietekmei.
“Kritiskā un analītiskā domāšana, protams, ir jātrenē. Ar laiku arvien vairāk cilvēku spēs izvērtēt ikdienas norises gan mūsu valstī, gan pasaulē.”
Viņaprāt, būtiski arī zināt, vai medijs nav politiski angažēts. Iespējams, tas pauž vienas politiskas vai finanšu grupas intereses. Tajā pašā laikā bijušais Saeimas deputāts arī atzīmē, ka tas ir izplatīts daudzviet pasaulē, īpaši “lielajās Rietumu demokrātijās”, kur prese pārstāv dažādus politikas un interešu novirzienus. “Tas nav nekas slikts. Tas nozīmē vien to, ka mediji ir dažādi.”
Egona Zīverta foto
Jānis Lagzdiņš drukātai Latvijas presei ir uzticīgs ne tikai kā lasītājs, viņš to arī kolekcionē.
Reģionālo laikrakstu pielikums “Novadi saprot”. MATERIĀLS TAPIS AR LATVIJAS VIDES AIZSARDZĪBAS FONDA FINANSIĀLU ATBALSTU.