Latvijas lauksaimniecības fotogrāfija
Latvijas lauksaimnieku noslāņošanās, panīkusi pētniecība un pārtikas pārstrāde, birokrātija licenču un atļauju saņemšanā, augsti darbaspēka nodokļi, slikta lauku infrastruktūra, bet labs vides stāvoklis. Tādi būtu pirmie pamanāmākie elementi aprīlī publiskotajā Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) Latvijas lauksaimniecības «fotogrāfijā». OECD pētījums «Inovācijas, lauksaimniecības produktivitāte un ilgtspējība Latvijā» veikts divus gadus sadarbībā ar Latvijas Lauksaimniecības universitāti un Zemkopības ministriju.
Tie, kuri ikdienā strādā lauksaimniecības nozarē, pētījumā nekādu būtiski jaunu informāciju neatradīs – tas, ko fiksē OECD, ir labi zināms, tiesa, pamatots un argumentēts ar datiem un faktiem, ko tomēr ir vērts atsvaidzināt atmiņā. Te, lūk, daži fakti.
Valsts iedzīvotāji galvenokārt mīt pilsētās un piepilsētās (68%), tie noveco, un iedzīvotāju skaits sarūk (-20% pēdējo 20 gadu laikā).
Aptuveni 76% no kopējā darbaspēka ieguldījuma Latvijas lauksaimniecībā ir neapmaksāts ģimenes darbs.
Mazāk nekā puse reģistrēto saimniecību pārdod vairāk nekā 10% savas produkcijas (46% saimniecību produkciju vispār nepārdod).
Lauksaimniecības atbalsts vidēji veido vairāk nekā 60% no saimniecības ienākumiem.
Lai gan 64% lauku saimniecību standarta produkcija ir mazāka par 4000 eiro, gandrīz 3% saimniecību standarta produkcija pārsniedz 100000 eiro.
Latvijas lauksaimnieku ienākumi ir aptuveni 50% no ES 28 vidējiem lauksaimnieku ienākumiem. Lielākie ienākumi uz vienu darba vienību tiek nopelnīti saimniecībās ar standarta produkciju virs 100000 eiro, kur tie ir gandrīz divreiz augstāki nekā vidējais rādītājs.
Salīdzinājumā ar 2000. gadu pārtikas rūpniecībā nodarbināto īpatsvars samazinājies no 4% līdz 3,1% no kopējā nodarbināto iedzīvotāju skaita 2014. gadā un nozares īpatsvars no kopējās pievienotās vērtības 2014. gadā samazinājies uz pusi – līdz 2,5%.
Investīcijas no 2003. līdz 2017. gadam veicinājušas ienākumu pieaugumu lauksaimniecībā 3,5 reizes, un pilna laika darbinieku vidējie ienākumi ir palielinājušies vairāk nekā sešas reizes (no 970 līdz 6250 eiro/GDV). Izlaides vērtība ir palielinājusies 2,65 reizes.
Latvijas vides kvalitāte ir ļoti laba, un nav konstatēta neviena valsts mēroga problēma.
Inovāciju jomā Latvija joprojām ieņem zemo 83. vietu, un pieaug produktivitātes starpība salīdzinājumā ar valstīm ar augstu ienākumu līmeni. Saskaņā ar Eurostat datiem Latvijas iekšzemes kopējie izdevumi pētniecībai un izstrādei 2015. gadā bija vieni no zemākajiem (0,6%) ES; ES28 vidējais rādītājs bija 2%.
2015. gadā 45% Latvijas valsts autoceļu bija asfalta segums, bet 55% ceļu bija ar grants segumu.
OECD pētījums ir lielisks materiāls, kuru izmantot, lai pieņemtu lēmumus par nākotnes Kopējās lauksaimniecības politikas uzsvariem. OECD savās rekomendācijās īpaši uzsver nepieciešamību izmantot pēc iespējas vairāk resursu pētniecībai, inovācijām, zināšanu apguvei un konsultāciju sistēmas pilnveidošanai. Bet ir virkne diskutablu ieteikumu, piemēram, atvieglot darījumus ar zemi, proti, dot plašākas iespējas te ienākt ārvalstu investoriem. Neatbalstīt neražojošās saimniecības, to problēmas risināt ar sociālo politiku. Neapmaksātajam darbaspēkam saimniecībās jākļūst par oficiāli noformētu darbaspēku.
Katrā ziņā politikas veidotājiem vērts atcerēties, ka lauksaimniecība nav tikai ekonomiska vienība. Lauksaimniecība ir lauku dzīvotspējas pamats. Tādu lauku, kas uztur dzīvas tautas tradīcijas un mantojumu, garantē vienotas, nacionālas valsts pastāvēšanu.
PAVASARIS 2019. Jau nosēts! Ārijas Romanovskas foto
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv