‘Latvijas tumšgalve’ nav lemta pazušanai

Demonstrējumi, kur apvienota teorija ar praksi

Atklājot semināra teorētisko daļu Naukšēnu muižā, LLKC Lopkopības kompetenču centra vadītāja ANITA SILIŅA uzsvēra, ka, piesaistot ļoti pieredzējušu LLU profesori Dainu Kairišu kā zinātnisko konsultanti, demonstrējumus aitkopībā veic jau sesto gadu. Iepriekš risinātas tēmas par jēru piebarošanu ganību periodā, dažādu gaļas šķirņu aitu saimniecisko izmantošanu mūsu saimniekošanas apstākļos kvalitatīvu jēru ieguvei. Anita teica:

«Šoreiz nozares speciālistu un aitkopības saimnieku kopā nākšanas iemesls ir demonstrējums par ‘Latvijas tumšgalves’ šķirnes ģenētiku. Lai par to spriestu gan no zinātniskā, gan arī praktiskā viedokļa, Naukšēnu pagasta aitkopības saimniecībā «Ances» kopš šā gada aprīļa ierīkots jauns demonstrējums «Dažādu līniju vienas šķirnes teķu meitu kvalitātes salīdzinājums kvalitatīvu jēru ieguvei bioloģiskās saimniekošanas sistēmā». Pašlaik par rezultātiem vēl runāt ir pāragri, to darīsim pēc trim gadiem, kad nozarei nozīmīgais pētījums būs pabeigts. Tagad – vairāk par ierīkošanu un plānoto, paturot prātā, ka demonstrējums ir praktiskās zinātnes lietojums reālā saimniecībā, kurā teorētiskās zināšanas tiek apvienotas ar konkrētās saimniecības saimnieku praktisko pieredzi.»

Zem lupas – vienas šķirnes aitu mātes

Par «Ancēs» ierīkoto demonstrējumu pastāstīja tā vadītājs, LLKC lopkopības konsultants ILMĀRS GRUDULS:

«Mūsu uzdevums ir vienādos bioloģiskās saimniecības aitu turēšanas un ēdināšanas apstākļos salīdzināt ‘Latvijas tumšgalves’ šķirnes dažādu ģenealoģisko līniju teķu meitu kvalitatīvos rādītājus: pienīgumu, auglību un jēru saglabāšanu. Demonstrējuma laikā veiks arī barības analīzes un novērtēs eksterjeru. Salīdzināšanai ir izraudzītas divas vienas šķirnes, divu vai triju jēru metienā dzimušas aitu māšu grupas ar 25 aitu mātēm, kuras netiks turētas atsevišķi. To galvenā atšķirība ir tā, ar kādām ‘Latvijas tumšgalves’ vaislas teķu līnijām tās ir krustotas.

Jau bijušas četras jēru svēršanas, veiktas skābsiena un sausā siena analīzes, nosakot paraugu ķīmisko sastāvu. Jēru augšanas rezultāti priecē. Salīdzinājumi ies plašumā, noteiksim arī ‘Latvijas tumšgalves’ šķirnes teķu līniju saderību un arī to ekonomisko izdevīgumu. Pastiprinātu uzmanību veltīsim arī ēdināšanas devām, proteīna nodrošinājumam un vēl citiem uz maksimāli augstāku rezultātu mērķētiem pasākumiem.»

«ANCĒS». Lauka dienas dalībnieki ar interesi klausījās pieredzējušā aitkopja Kaspara Kļaviņa (no labās) pieredzē. Alekseja Koziņeca foto