Levita sūrā apskaidrība
Tagadējais Valsts prezidents 31. maijā paredzēto cīņu ir uzdevis. Plašajā skaidrojumā, kāpēc tā, iztrūka vien lēmumu radījušo cēloņu būtība – «ar diegiem nav aršana».
Droši vien par šo viņa soli sajūsmā ir ne tikai sev uz pleca sitošais Buldozercilvēks, bet arī plašas masas latvju tautas lētticīgākajā daļā. Taču baidos, ka drīz vien var sanākt tā, ka arī šie ļautiņi žēli atcerēsies, ka nemaz jau tāds briesmeklis un posta nesējs tagad viņu nievātais sirmsprogainais vīrs nebija. Kas zina, varbūt kādiem nožēla paspruks pat skaļi.
Ko tagad? «Kariņš – nākamais!»? Ha! Zinot premjerpartijas dzīvīgumu, viltīgumu un rūdījumu, uz to var cerēt tikai rūdīti idioti. Pat ja tiešām Uldim Pīlēnam un Aināram Šleseram izdotos nogāzt tagadējo Ministru prezidentu, jau pēc kāda pusgada pie valdības stūres – abiem dižmaņiem tad par grūti slēpjamu atvieglojumu – nāktu cits «kariņš». Teiksim, Arvils Ašeradens vai arī Anda Čakša, ja šīs partijas «večiem» ļoti gribētos izvairīties no atbildības.
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv