Limits par vienu grāmatu — pārsniegts

Un arī mākslas, kultūras vidē jau krietni sen pamanīti. Novērtēti.

Aivaram Leitim nupat izdevniecības «Neputns» latviešu mākslas klasiķiem veltītajā sērijā iznākusi grāmata par Valmieras mākslinieku Teodoru Ūderu (1868 — 1914).

Šajā sērijā tas ir jau 12. izdevums, šo grāmatu klāstu (par Aleksandru Beļcovu, Voldemāru Irbi, Kārli Padegu — autors Jānis Kalnačs, Vilhelmu Purvīti, Jani Rozentālu u.c.) papildinot ar  stāstu par vienu no savrupākajiem latviešu māksliniekiem T. Ūderu. Sērija aptver neliela izmēra grāmatas, kurās ērti uztveramā veidā var iepazīt latviešu mākslas klasiķu darbus un to rašanās apstākļus. Grāmata ietver arī adekvātu teksta tulkojumu angļu valodā un plašu reprodukciju klāstu. Izdevēju un autoru mērķis bijis konkrēto mākslinieku dzīvi tvert pasaules notikumu kontekstā, atklājot kopsakarības, paralēles vai vienkārši kādas interesantas sakritības.

A. Leitis par T. Ūderu grāmatas ievadā uzsver: T. Ūdera fanātiskā cilvēciskā spīts, apdāvinātība un apbrīnojamās darbaspējas vainagojušās ar noskaņā robusti reālistiskiem un saturā simboliski daudzslāņainiem ogles zīmējumiem, būtībā monohromiem gleznojumiem. Šajos darbos viņš ir centies formulēt latviešu identitātes pamatiezīmes, un tie ir ieguvuši gluži kā etalona statusu latviešu tautas — zemnieku un zvejnieku dzīves, rakstura un darba mīlestības tēlojumam mākslā. Tādēļ mākslinieks bieži saukts par mūsu tautas spēka un likteņa paudēju. Vienlaikus viņš ir dēvēts par lielu, apdāvinātu īpatni — par vienu no noslēpumainākajiem latviešu māksliniekiem, kurš kā vienmēr palicis mazliet ēnā. Kas viņš īsti bija, kā dzīvoja un ko domāja? Tā kā mākslinieks bija savrupa ceļa gājējs, uz to atbildēt allaž bijis grūti, tāpēc daudz kas paliek noslēpumā.

AIVARA LEIŠA jaunākā grāmata ir par Teodoru Ūderu. Grāmatā ir daudz fotoattēlu, kas publicēti pirmoreiz no A. Leiša personiskās, Valmieras muzeja, Valsts arhīva kolekcijas, arī Valmiera neredzētā rakursā fotogrāfa Jura Vītola redzējumā u.c. Tamāras Visockas foto