Londona kā pirmā bezdelīga?
Iepriekšējās nedēļas nogalē beidzot pienāca brīdis, kuru gaidīt nācās vairāk par trim ar pusi gadiem, – pēc ilgas tielēšanās un dažādiem grūti saprotamiem manevriem Lielbritānija beidzot oficiāli izstājās no Eiropas Savienības (ES). Tiesa, vēl vismaz līdz šā gada beigām turpināsies sarunas par Briseles un Londonas turpmākajām sadarbības formām, tomēr vismaz šis solis beidzot ir sperts.
Lai arī Lamanša šauruma abās pusēs liels skaits gaišās un globālās nākotnes cēlāju turpina sērot par britu aiziešanu, vairākumā gadījumu nekādas īpašās skumjas gan nav vērojamas. Virknes vēsturisku, ekonomisku un politisku iemeslu dēļ Lielbritānija apvienotajā Eiropā tā īsti nekad nav iederējusies, un var teikt, ka Brexit, kā pieņemts dēvēt izstāšanās procesu, ir tikai atjaunojis lietu dabisko kārtību. Brexit, jāpiebilst, arī nav kļuvis par iemeslu īpaši satraukties daudzskaitlīgajai Lielbritānijas latviešu viesstrādnieku kopienai. Darbīgu un likumpaklausīgu Latvijas pilsoņu ikdienu izstāšanās process necik jūtami neietekmēs, nāksies vienīgi nokārtot dažas papildu juridiskās formalitātes.
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv
Britu aiziešana no ES kaut kā īpašu prieku neizraisa. Kā no raksta un senākiem secinājumiem izriet britu referendumā nospēlēja pārsvarā lēts populisms. Nedomāju, ka ES izjukšana būtu tā labākā priekš mums. Kaut kas jau ir arī izdarīts par ES naudu. Bez tās diez vai daudzas lietas būtu iespējamas. Protams varētu vēlēties daudz vairāk. Īpaši ja salīdzinām ar tepat kaimiņos Polijā izdarīto. ES naudas mazāka piesaiste, kā arī akla ES regulu pildīšana ir lielā mērā mūsu pašu politiķu un ierēdņu negribēšana vai nevarēšna piedāvāt alternatīvas vai stingrāk pastāvēt par savu valsti. Nu ES un PSRS salīdzinājums gan pavelk uz populismu.