Mācību vides uzlabojumi

Izglītības saturs piedzīvojis lielas pārmaiņas – pirmo reizi tas ir pārskatīts kopumā kā viens veselums un beidzot pieņemts lēmums par tā maiņu, veidojot pēctecību visos izglītības posmos – sākot ar pirmsskolu jeb bērnudārzu un beidzot ar vidusskolas absolvēšanu. Valdība sola, ka jaunais mācību saturs un mācīšanās pieeja mazinās sadrumstalotību starp priekšmetiem, veicinot bērnos dziļāku izpratni par tematiem un jaunu prasmju attīstību, kā arī veicinās bērnu un jauniešu personības pilnveidi, attīstot jaunus ieradumus un vērtības.

Septembra izskaņā Saeimā trešajā, galīgajā lasījumā pieņemti Izglītības likuma grozījumi, kas veicinās izglītības kvalitātes paaugstināšanu. «Saeimas lēmums ir pilnībā nostiprinājis izglītības attīstības virzienu, mērķi sniegt katram skolēnam labākās izglītības iespējas un ieviest jaunu, kompetencēs balstītu izglītības saturu. Skola2030 nodrošinās 21. gadsimta cienīgu kvalitatīvu izglītību, kas ļaus mūsu bērniem attīstīt Latviju kā plaukstošu un drošu valsti. Pirmo reizi kopš valstiskās neatkarības atjaunošanas ir izdevies noteikt konkrētu sasniedzamo rezultātu – izglītības kvalitāti, kas skolai ir jāsniedz saviem skolēniem. Panāktie likumu grozījumi apliecina, ka valsts izaugsmes un sabiedrības labklājības pamats ir labas izglītības iespējas nodrošināšana ikvienam,» uzsver izglītības un zinātnes ministrs, profesors Kārlis Šadurskis.

Pilnveidotais pirmsskolas izglītības saturs stāsies spēkā 2019. gada 1. septembrī. Savukārt jaunā mācību satura ieviešana skolās sāksies 2020. gada 1. septembrī 1., 4., 7. un 10. klasē, 2021. gada 1. septembrī – 2., 5., 8. un 11. klasē, bet 2022. gada 1. septembrī – 3., 6., 9. un 12. klasē.

Tomēr mācību iestādēm nākas saskarties arī ar to pedagogu trūkumu, kas īstenos jauno mācību pieeju. Visā Latvijā mācību iestāžu direktori atzīst, ka 65% skolu trūkst dažādu priekšmetu pedagogu, liecina Neatkarīgās izglītības biedrības veiktā aptauja. Tikai 35% skolu direktoru atzinuši, ka šobrīd ar pedagogu trūkuma problēmu nesaskaras. Visvairāk trūkst fizikas skolotāju, tam seko pirmsskolas pedagogi, pedagogu palīgi, matemātikas un ķīmijas skolotāji. Analizējot skolu direktoru sniegtās atbildes, var secināt, ka vismazāk trūkst sporta, sociālo zinību un vēstures skolotāju.

Neatkarīgās izglītības biedrības vadītāja Zane Ozola skaidro: «Dažādos pētījumos varam lasīt, ka skolotāju profesijai Latvijā ir zems prestižs. Mēs, Neatkarīgā izglītības biedrība, kas apvieno skolās un augstskolās strādājošus profesionāļus, uzskatām, ka pašreizējais skolotāju trūkums lielā mērā saistīts ar profesijas zemo prestižu. Vēlamies akcentēt, ka prestižu nosaka ne jau tikai atalgojuma līmenis, bet arī konkrētās profesijas iespējas ietekmēt procesus sabiedrībā. Tikpat būtiska ir arī cieņa un autoritāte, kā arī vispārēja sabiedrības attieksme. Tas, ka 65% skolu ir grūtības atrast vairāku priekšmetu skolotājus, norāda uz patiešām samilzušu problēmu. Politikas veidotāji ilgstoši ir paļāvušies uz to, ka, samazinoties bērnu skaitam, nebūs nepieciešams tik daudz skolotāju kā līdz šim un ka dabiskā veidā saglabāsies vajadzīgā skolēnu - skolotāju proporcija. Skolu vadītāji un pētnieki pēdējos gados ir norādījuši uz pedagogu novecošanos un nepietiekamu jauno skolotāju ienākšanu skolā, tāpēc politikas veidotājiem un nozares vadībai jārīkojas daudz aktīvāk, lai problēmu novērstu. Ir zināms, ka Latvijas augstskolās un universitātēs top jauna pieeja skolotāju izglītības programmām, un tas ir ļoti būtiski. Jāsaprot, ka jauno studentu atlase un programmu kvalitāte ir tikai daļa no nepieciešamajām pārmaiņām. Profesijas prestižu veido arī augstākstāvošo amatpersonu attieksme. Ja valdība nespēj vienoties par jau iepriekš apstiprināta algu paaugstināšanas grafika realizēšanu, tad šāda attieksme parāda, ka politiķi neizprot savas rīcības negatīvo ietekmi uz skolotāja profesijas prestižu. Šoreiz svarīgāka par pašu algas paaugstināšanu ir valdības attieksme. Valdībai ir jāpauž konkrēts atbalsts skolotāju profesijai, pildot apņemšanos par algu paaugstināšanu, pretējā gadījumā skolotāju trūkumu izjutīsim vēl vairāk.»

Sperts ir viens solis tuvāk, lai veicinātu pedagogiem adekvāta atalgojuma saņemšanu. Tāpat tas ir būtiski, lai jaunieši vēlētos savu karjeru saistīt ar pedagoģiju. Ja alga ir maza un nespēj nosegt ikdienas vajadzības, tad loģiski mazinās šajā nozarē strādājošie un tie, kas vēlas studēt. Skolotāja profesijai ir perspektīvas, un tā nebūs to profesiju starpā, kas tehnoloģiju laikmetā varētu izzust, tikai attīstīties. Pedagogi ir sadzirdēti, un likumā pieņemti grozījumi par minimālās skolotāju algas pacelšanu no 680 eiro līdz 710 eiro par likmi. «Papildus no 2016. līdz 2019. gadam visas izglītības sistēmas pedagogiem esam spējuši novirzīt jau 76 miljonus eiro. Arī šajā mācību gadā esam panākuši, ka tiek palielinātas skolotāju algas. Esmu pārliecināts, ka ieliktie pamati turpinās nest pozitīvas pārmaiņas pedagogu atalgojumā, un to apliecina daudzi reālie piemēri visā Latvijā,» uzsver izglītības un zinātnes ministrs, profesors Kārlis Šadurskis. Ministrija izstrādāja grozījumus vairākos normatīvajos aktos modeļa pilnveidei – tika precizētas prasības saistībā ar pedagogu algu likmēm un darba slodzi, mazināta darba samaksas nevienlīdzība starp vienādu darbu strādājošiem skolotājiem, kā arī noteikta stingrāka finanšu disciplīna pašvaldībām saistībā ar valsts mērķdotācijas izlietojumu.

Savukārt 2018. gada 15. janvārī valdība apstiprināja Pedagogu darba samaksas pieauguma grafiku, kas turpmāko piecu gadu laikā paredz pakāpeniski palielināt pedagogu atalgojumu, līdz 2022. gada 1. septembrim sasniedzot 900 eiro par zemāko darba algas likmi. Grafiks paredz pakāpeniski palielināt pedagogu zemākās mēneša darba algas likmes vispārējā izglītībā, pirmsskolā, profesionālajā izglītībā, interešu izglītībā, kā arī augstskolās un koledžās. Vienlaikus grafiks paredz, ka finanšu līdzekļi pedagogu darba samaksas pieauguma nodrošināšanai tiek rasti no trim avotiem – sakārtojot izglītības iestāžu tīklu, efektivizējot izglītības procesu, kā arī piešķirot papildu finansējumu no pašvaldību un valsts budžeta, ievērojot solidaritātes un vienlīdzības principu.

Informācija no Izglītības un zinātnes ministrijas mājaslapas

«Liesmas» pielikums «Ziemeļvidzemes līkločos» ir sagatavots ar Valsts reģionālās attīstības aģentūras finansiālu atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.