Madara — pazīstamā, bet šogad īpaši iepazīstamā
Nu jau vairākus gadus dažādas ar dabu saistītas biedrības, organizācijas, zinātnieku grupas katra savā jomā nosaka Gada dabas simbolu — augu, koku, dzīvnieku, tauriņu, kukaini, dzīvotni utt. Šī gada izvēli daudzi saista ar Latvijas simtgadi. Arī Latvijas Botāniķu biedrība — izvēloties madaru. Par to šīs biedrības valdes priekšsēdētāja, bioloģe Rūta Sniedze-Kretalova:
«Izraudzīties madaru par Gada augu pamudināja Latvijas simtgade, kurai arī mēs gribējām savu veltījumu. Latvijas nacionālā puķe gan ir pīpene, bet par to mums neveidojās stāstāms īpašs stāsts. Nolēmām, ka šogad ir vajadzīgs tāds augs, kuru cilvēki labi zinātu un par kuru arī botāniķi varētu pastāstīt kaut ko vairāk. Apjautām, ka mums taču tāda ir daudz kur sastopamā madara. Pat ne katrs spēj šo augu uzreiz noteikt, pazīt. Taču, kad vāc vasaras ziedu pušķus, jāņuzāles, bez madarām tajos neiztikt. Turklāt daudzām meitenēm un sievietēm ir šis skaistais vārds.»
Šim augam Latvijas dabā ir arī būtiska ekoloģiska loma: pie mums ir 17 madaru sugas, no kurām lielākā daļa ir vietējās, nav no citurienes. Madaras sastopamas plašā ekosistēmu grupā, pat sākot no pelēkajām kāpām, kurās ilgāku laiku, šķiet, nekas augu valstī nenotiek, līdz pat visiem pļavu tipiem. Tās ir arī slapjās vietās, pat purvos, ezeru krastos. Vairākas madaras ir liecinieces ekosistēmas kvalitātei. Piemēram, īstā madara, ko pazīstam kā dzelteno madaru, ir viena no dabisko pļavu indikatorsugām. Šīs madaras klātbūtne pļavā jau vien ir viens no apliecinājumiem, ka pļava ir dabiska.
GALVENĀ STARP JĀŅUZĀLĒM. Dabiskā pļavā plūktam ziedu pušķim kā pirmā sevi piesaka madara. Ārijas Romanovskas foto
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv