Māksla uz riteņiem

Mēs nopērkam biļeti un ejam uz cirku, un baudām dažādos priekšnesumus. Pagājušajā nedēļā Valmierā viesojās ceļojošais cirks «Tropicana», un «Liesma» bija aicināta tā aizkulisēs. Tur vairs nav spožo gaismu, skaļās mūzikas, bet rit reizē priekpilna, reizē rūpju pilna diena. Cirka ļaužu nometnē dzīvo divkājainie un četrkājainie, un arī lidojošie mākslinieki. Viņi cits bez cita nekā, jo tikai kopā izdodas numurs un, tikai liekot numuru pie numura, sanāk programma, kuru ierauga un novērtē skatītājs.

Voljēros skraidīja suņi, mākslinieku istabās lidinājās papagaiļi un jucekli viesa pērtiķi. Aiz spēcīga restota žoga savā pastaigu dārzā gulšņāja tīģeriene Karla, bet terārijā sildījās pitons un kaimanu trijotne...  Mākslinieki, viņu saimnieki, pūkaiņus baroja un paši vārīja sev pusdienas, cienāja mūs ar tēju, klauni jau lika daudzkārtu grimu uz sejas. Līdz kārtējai izrādei bija pāris stundu, bet viņus nemāca stress, viņi baudīja dzīvi. Turpat skanēja bērnu smiekli. Ne publikā jau saskrējušo, bet pašu mākslinieku atvašu čalas. Mēs runājām ar cirka zvaigznēm no Ukrainas, Gruzijas, pat Nikaragvas un centāmies saprast vienu: vai ceļojošais cirks ir tāds, par kādu var lasīt grāmatās, kāds redzēts filmās?

Klauni dzīvē nav īgņas

Klauniem vienkārši esot citāda humora izjūta, tāpēc viņi neprot smiet par katru muļķīgu joku. Jurijs mācījies Kijevas estrādes un cirka mākslas akadēmijā. Viņš 30 gadus darbojas manēžā un piecus kopā ar dzīvesbiedri Tamāru.

«Es klaunādē esmu samērā īsu laiku, taču mums izdodas, jo jau kopš bērnības nebaidījos būt smieklīga. Es varēju vaikstīties un smīdināt,» sacīja Tamāra, bet Jurijs bija pārliecināts, ka skolas, pieredze ir lielie plusi, lai izdotos numurs, taču ne mazāk svarīgi klaunu just sevī.

«Talantu var attīstīt, bet tas sevī gan sākotnēji jāatrod,» smējās Jurijs un bilda, ka laikam sirdī ir arī romantiķis, jo viņam patīkot strādāt tieši ceļojošā cirkā.

«Ir taču cilvēki, kas izvēlas ne mazāk vienkāršu dzīvi: slej nometnes kalnos, arheologi dodas pārgājienos, dzīvo teltīs, mēs — savā cirka kopienā,» paskaidroja Tamāra un izrādīja ģimenes mājokli uz riteņiem. Treilerā ir vieta gan mazai virtuvītei, gan gultai, dušai, virtuves galds kalpo arī par grima galdu, bet skapja vietā ir vairāki koferi, kas pilni ar rekvizītiem.

IESKATĪTIES TĪĢERIM ACĪS un baudīt maģiju — tas iespējams tikai cirka aizskatuvē, tā iluzionists Filipe, cienājot pūkaino mākslinieci Karlu. Jāņa Līgata foto

CIRKS PATĪK ZEMNIEKIEM UN OLIGARHIEM, saka klauni Tamāra un Jurijs Šuri. Viņi ir kopā darbā un dzīvē un, darot to, kas pašiem tīk, apceļo un skata pasauli.

VIENA TELPA mammai un meitiņai. Turpat plītiņa, galds, gulta, kas pilna rotaļlietām. Viktorija un mazā Džuljeta ir kopā un laimīgas.