Man deva tik, cik pats spēju paņemt

Kādēļ gribējāt mācīties Valmierā?

Mana izvēle par labu Valmierai, godīgi sakot, nāca negaidīti. Bija jāizvēlas starp man labi pazīstamajām Cēsīm un mazpazīstamo Valmieru. Aizbraucis iesniegt dokumentus, es apmaldījos un nevarēju atrast skolu. No šodienas perspektīvas skatoties, savu izvēli nenožēloju ne grama, pat ar visu maldīšanos sākumā. It kā maza pilsēta, bet iespējas, ko tā sniedz, ir pielīdzināmas lielpilsētai — sākot ar zinību, prasmju un amatu apguvi, beidzot ar nakts izdarībām visām gaumēm. Tā tas bija, kad es mācījos ģimnāzijā, un to es redzu arī šodien, ciemojoties Valmierā.  Manis teikto apstiprina daudzi paziņas, kas brauc studēt tieši uz Valmieru no visas Latvijas.

Kādas ir atmiņas par skolas laiku?

Pat grūti noticēt, ka izlaidums bijis 2007. gadā. Atmiņas ir nudien tikpat spilgtas kā sejas atspulgs rāmā ūdens spainī. Ja tā uzreiz jānosauc pirmais, kas iešaujas prātā, — tā ir žetonvakara izrāde, kurai nopietni gatavojāmies režisora un Valmieras Drāmas teātra aktiera Krišjāņa Salmiņa pavadībā.Tie tik bija mēģinājumi!