Mans auto ir mana pils!
Šoreiz, runājot par kādu fenomenu tepat Valmierā gandrīz vai pašā pilsētas centrā, nedaudz pārfrāzēju populāro teicienu – mana māja ir mana pils. Apiņielas guļamrajonā dažādu apstākļu dēļ tikai pie viena nama – ar 16. numuru – ir solīds, par šīs mājas iedzīvotāju naudu būvēts, bruģēts automašīnu stāvlaukums. Tajā automobiļu īpašnieki savus spēkratus pa dienu ar dažiem izņēmumiem izripina sev nepieciešamajos maršrutos, bet vakaros sabrauc atpakaļ. Izņēmumi, kad kāds auto šeit aizkavējas ilgāku laiku, biežāk gadās gada saltākajos mēnešos, kad kādam braucamajam vienkārši nelec vaļā dzinējs, bet tieši tobrīd saimniekam nav liekas naudas jauna akumulatora iegādei...
Taču viens auto te ir īpašs! Jau kopš tā pirmsākumiem stāvlaukuma viducī ir kāds īpašs vides objekts – ar veciem krāmiem līdz pat jumtam piestūķēts cienījama izlaiduma gada mersis. Tā sauktais vagons jeb auto ar universālo virsbūvi. Automobilis netiek kustināts, tāpēc riepas jau mīkstas, īpaši aizmugurējās, arī tehniskās skates uzlīme jau ar notecējušu termiņu. Vispār jau ar šo mersi saimnieks nemaz nevarētu pabraukt, jo mašīna piestūķēta ar otrreizējām izejvielām visā salona tilpumā! Mistiskā veidā šie krājumi laiku pa laikam tiek aiztransportēti, cerams, uz savākšanas punktiem, par to saņemot kādu kompensāciju, jo ik pa laiciņam – tas gan notiek diennakts gaišajā laikā – krājumu veidotājs bez steigas pāršķiro savu noliktavu, arī papildina.
TAS NAV AUTO AR PUMPĒJAMIEM AMORTIZATORIEM! Tas ir līdz augšai ar dažādiem dārgmetāliem pielādēts mersis Apiņielas 16. nama pagalmā.
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv