Mans spoku tīklu redzējums
Ne vienam vien makšķerniekam ūdenstilpē āķis ir aizķēries aiz kaut kā it kā stingra, bet elastīga, no kā mānekli ne īsti noraut var, ne arī aizķērumu krastā dabūt. Laivā esot un pie šāda nezināmā pieairējoties vai pievelkoties, atklājas, ka aizķerts vecs, pat ūdenszālēm apaudzis, gļotu apņemts tīkls, kurā ir nobeigušās, arī jau sapuvušas zivis. Tiem, kuri no zvejas lietām saprot kaut mazliet, laikam gan daudz nav jāskaidro, kādu postu nodara šādi ūdeņos, var pat teikt, vai uz mūžīgiem laikiem atstāti tīkli, arī murdi. Tie zivju zveju turpina paši no sevis, turklāt atkal un atkal. Pie šāda tīkla pieklīdušas zivis sapinas linumā, paliek no tā neizņemtas, nobeidzas un pēc tam sapūst. Pēc kāda laiki viļņi puvumus aizskalo un tāds pamests tīkls vai murds gaida jau nākamos upurus. Šo nebeidzamo, postošo zveju vēl bīstamāku padara tas, ka mūsdienās arī dažādas zvejas ietaises tiek izgatavotas no sintētiskiem, vai gadsimtu nesairstošiem materiāliem.
Pasaulē šādiem ūdenstilpēs atstātiem zvejas rīkiem nu jau labu laiku dots biedējošs apzīmējums — «spoku tīkli». Ūdeņu pētnieki turklāt secinājuši, ka šādu tīklu un murdu negatīvā ietekme uz zivju resursiem un arī uz ūdeņu ekosistēmu progresē nežēlīgi strauji. Tādēļ Pasaules Dabas fonds (PDF) ir uzsācis «spoku tīklu» meklēšanas un neitralizācijas kampaņu.
Jau otro gadu tāda notiek arī Latvijā. Pērn pārbaudīja Ungura, Raiskuma, Sāruma, Auciema un Riebiņa ezeru, šogad — Limbažu Lielezeru un Augstrozes ezeru, arī vairākus Dagdas novadā. Tika atrasti ne vien tīkli un murdi, bet arī dažādi citi ūdeņos atstāti zvejas rīki.
«Kampaņas «Spoku tīkli» mērķis ir ne tikai attīrīt Latvijas ezerus, bet arī uzsākt diskusiju sabiedrībā, ka pamestie zvejas rīki ir cieši saistīti ar maluzvejniecības problēmu,» saka PDF Latvijā direktors Jānis Rozītis.
ĶĪNIEŠA GŪSTEKNES. Ūdenī atstātā kaprona tīklā sapinušās zivis ir nolemtas sapūšanai.
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv