Mārčiņa (Rubenes) krogs
Rubenes krogs ir viens no senākajiem dokumentos minētajiem Livonijas krogiem. 1419. gada 8. janvārī Rīgas arhibīskaps Johans VI (Johannes Ambundi) izlēņo Bertramam fon Ikskulam (Bertram van Ixkulle) no Niklāva fon Koskula (Clawes van Coskulle) nopirkto Rozbeķu (Rosenbecke) pili un citas muižas, kā arī Rubenes krogu (kroch to Papendorpe).[1]
Vidzemes 1638. gada arklu revīzijā, zviedru valdības ierēdņiem revidējot Ķieģeļu, Podzēnu, Kūduma, Pāpēnmuižas un Kārlenes muižas, konstatē, ka senāk šajos īpašumos bijuši 6 krogi, bet tagad lietojams tikai viens – Rubenē (Papendorff).[2]
Jāatzīmē 1638. gada arklu revīzijas aktīs teiktais, ka Rubenes baznīca atrodas Rubenes miestā (Die kirch zu Papendorff stehe am Weichbilt od Flecken zu Papendorff).[3] Gan «Weichbilt», gan «Flecken» ir vārdi, kurus viduslaikos un agrajos jaunajos laikos vācu valodā rakstītajos dokumentos nereti lieto miestu apzīmēšanai. Taču, tā kā ne šīs, ne 1601. gada, nedz arī nākamo revīziju materiālos nekādas liecības par miesta faktisku pastāvēšanu Rubenē tomēr nav atrodamas, jādomā, miests, ja tāds bijis, nopostīts Livonijas kara gados 16. gadsimta otrajā pusē. Iespējams, neskaidras atmiņas par Rubenes miesta kādreizēju pastāvēšanu saglabājušās novadpētnieka un folkloras vācēja K. Bukuma (1884 – 1979) pierakstītajā teikā par Cēsu celšanu Vaidavas pilskalnā:
«Teika stāsta, ka Vaidavas ezera krastā, kur atrodas senču pilskalns Mitemna, sāktas būvēt Cēsis, bet ko pa dienu uzbūvējuši, to velns pa nakti sagāzis, tādēļ nodomu atmetuši un sākuši būvēt tur, kur tagad viņas atrodas.»[4]
Mārčiņa kroga vieta (1) un vecā Rīgas-Valmieras lielceļa trase (2) Rubenē skatā no putna lidojuma. 2022. gada 18. jūlijs. V. Grīviņa foto
Aprakstu sastādīja: Valters Grīviņš, Elza Elīza Vītola
Apraksts sagatavots ar VKKF atbalstu.
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv