Matu skaldīšana vīziju vietā
Jaunais gads Latvijas politikā sākās ar ziņu, ka Valsts prezidents Raimonds Vējonis ir nopietni ķēries pie jaunās valdības veidošanas procesa un ir gatavs jau drīzumā pats nosaukt nākamo premjera amata kandidātu, ja jau partijas nespēj nonākt pie kopsaucēja. Līdz ar to pastāv cerības, ka Latvija beidzot varētu iegūt jaunu valdību, kura gan daudz neatšķirsies no vecās, kas turpina darboties, taču risina tikai tehniskus aktuālos jautājumus.
Uz stratēģiski svarīgu lēmumu pieņemšanu aizejošā valdība nepretendē un, cita starpā, no šādiem lēmumiem centās izvairīties arī laikā, kad vēl nebija kļuvusi par aizejošo. Tieši šāds darba stils arī tika pārmests aizejošajai valdībai — pelēcība, izvairīšanās no svarīgu jautājumu risināšanas un lietu atstāšana pašplūsmā. Protams, vēl arī iekšējās intrigas premjerministres Laimdotas Straujumas pārstāvētajā partijā, kuras nu nekādi neuzlaboja valdības darba kvalitāti. Ir grūti, ja ne neiespējami pieņemt nozīmīgus lēmumus situācijā, kad pašas partijas biedrenes un biedri centīgi zāģē premjeres krēsla kājas, acīm redzami vadoties pēc principa — jo sliktāk viņai, jo labāk mums. Tagad, kad kājas ir nozāģētas, būtu īstais brīdis demonstrēt pašu zāģētāju izlēmību, gatavību rīkoties, uzņemties atbildību un darīt visu pārējo, ko nevēlējās vai nespēja izdarīt aizejošā premjere.Politiķiem, kuri izrāda interesi ne tikai par premjera, bet arī ministru krēsliem un citiem augstiem amatiem, šādā situācijā vajadzētu kāpt tribīnēs un piedāvāt savas programmas, kā attiecībā uz valstij svarīgiem ekonomiskajiem jautājumiem, it īpaši lielo valsts uzņēmumu iespējamo privatizāciju, tā attiecībā uz starptautisko situāciju un Latvijas vietu strauji mainīgajā pasaulē. Pa Eiropu šodien pludo bēgļu straumes, apvienotās Eiropas sabrukums no teorētiskas iespējamības kļūst par acīm redzamiem draudiem, rietumu civilizācija globālā mērogā zaudē pozīciju pēc pozīcijas attīstības lielvalstīm, un nav izslēgta iespēja, ka rietumi pavisam drīz vairs nebūs nedz vadošā, nedz dominējošā pasaules daļa, bet tikai viena no vairākām globāli nozīmīgām civilizācijām, kuras pierobežas pa gabaliņam vien centīsies piesavināties rietumu vājumu sajutušie pasaules kartes pārzīmētāji. Protams, tās ir tikai varbūtības, taču nebūt ne neticamas, un cilvēkiem nepieciešama pārliecība, ka valsts vadībai ir skaidrs rīcības plāns visiem gadījumiem. Vai sliktākā gadījumā vismaz izpratne par stratēģisku mērogu draudiem un to iespējamajiem apmēriem.
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv