Melānijas vulkāns ir vaļā. I
Droši vien Latvijā pašlaik nav cilvēka, kurš vismaz nebūtu dzirdējis vārdu salikumu «Melānijas hronika».
Kinoskatītāju vērtējumam nodota Viestura Kairiša spēlfilma, Nacionālajā bibliotēkā novembris nosaukts par Melānijas Vanagas mēnesi. Visa sākums tiešām ir viņa — juriste, žurnāliste, rakstniece, kultūrvēsturniece un Amatas novada pētniece Melānija Vanaga.
«Melānija vienmēr ticējusi mūžībā aizgājušo cilvēku līdzdalībai dzīvajo dzīvē. Man liekas, ka pašlaik, kad viss notiek, arī viņa ir līdzdalīga. Melānija savā mūžā ir paspējusi padarīt neizsakāmi daudz. Tas viss nemaz nepakļaujas analīzei. Es nepazīstu otru tādu cilvēku, kurš tik ļoti būtu mīlējis Latviju. Viņa par savu Latviju ir gavilējusi,» sacīja Melānijas Vanagas muzeja vadītāja Ingrīda Lāce.
Muzeja istaba pirmajā skolā
Kopš 2000. gada vasaras muzejs darbojas Amatas pamatskolas telpās. Jau vairāk nekā gadu Melānijas pirmās skolas telpās vairs neskan bērnu čalas, jo novadā skolas apvienotas. Vēsturiskās skolas telpās ierīkota pansija, bet muzeja istabai un Melānijas klasei joprojām tur ir sava vieta.
«Nāciet iekšā, sasveicinieties ar Melāniju,» sacīja Ingrīda Lāce, rādot, ka Melānija uzrunā katru ienākušo, smaidot pretim no Gunāra Janaiša fotogrāfijas, taču turpat blakus skatāmas tās lietas, izzināmi Melānijas mūža notikumi, par kuriem viņa vienmēr vēlējusies vairāk runāt nekā par sevi.
Amatas pamatskolas skolotāja Ingrīda Lāce Melāniju iepazinusi, jo, kamēr vien spējusi, rakstniece braukusi uz savu dzimto pusi, satikusies ar skolas bērniem, runājusies. Melānija un Ingrīda arī pārrunājušas dzīvi, priecājušās, ka sekmējies darbs pie Melānijas Vanagas grāmatu izdošanas, taču, kad Melānija ar gavilēm varējusi sveicināt Latvijas atmodu, kad viņa saņēmusi Triju Zvaigžņu ordeni, stiprā un darbīgā sieviete jau dziļi bija iebridusi devītajā gadu desmitā.
«Ciemojos pie viņas Carnikavas mājā, kur viņa līdz pat pēdējai sava mūža vasarai labprāt devās pastaigā gar jūru, un mēs izrunājām arī par to, ka varbūt Amatā vajadzētu kādu vietu, kas stāstītu par Melānijas darbu. Viņa teica: «Būtu jau labi, ja varbūt kaut kur skoliņā atrastos istabiņa, kur ne jau par mani stāstītu, bet būtu tāda vietiņa, kur varētu uzzināt par to darbu, ko esmu paveikusi, kas Amatai atstāts. Varbūt kādam kādreiz noder.» Viņai nebija nekādas vēlēšanās stāstīt par sevi, par to viņa vispār nedomāja,» sacīja Ingrīda Lāce, kura trešajā vasarā pēc Melānijas došanās aizsaulē izloloja un atvēra šo muzeju, kas tagad ir pieejams katram interesentam. Muzejā aplūkojamas Melānijas lietas, tur ir fotogrāfijas, kas spilgti stāsta par katru viņas sarakstīto grāmatu.
NESALAUZTA — tā par sievieti, mammu un rakstnieci Melāniju Vanagu saka tie, kas viņu iepazinuši: sarunās, atmiņu stāstos, caur Melānijas uzrakstītajiem darbiem, arī tie, kuri nupat viņas mūžu skatījuši filmā «Melānijas hronika». Foto no personiskā arhīva
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv