Mērīšanās ar tiesībsargiem
Vakardienas Saeimas balsojumam par to, kurš nākamos piecus gadus uzraudzīs mūsu pilsonisko un cilvēcisko tiesību ievērošanu, nebija nekāda sakara ar abu (spēcīgo) kandidātu personiskajām (augstajām) kvalitātēm. Tāpat bija arī tad, kad Juri Jansonu ievēlēja pirmo reizi. Partijā tā bija iespēja, kā klasiskajā Streiča filmā saka, pamērīties, «kuram garāks».
Arī iepriekšējā reizē «Vienotība» ķīvējās ar Zaļo un Zemnieku savienību. Tikai tad Jansonu pieteica «Saskaņas Centrs», bet ZZS bija «Vienotības» vienīgais partneris Valda Dombrovska otrajā kabinetā. Valdības frakcijas drošā mešanās kopā ar «krieviem» bija stipri vien sasteigta avantūra. Taču zaļzemniekiem nebija kur sprukt. «Vienotības» ļoti pārliecinošais kandidāts bija agrākais Augstākās tiesas ilggadējais priekšsēdētājs Andris Guļāns, patlaban AT Administratīvo lietu departamenta «ierindas» tiesnesis. Cilvēks, kuru Aivars Lembergs bija minējis kā savu personisko nelabvēli (kopā ar VVF, Aivaru Endziņu un Jāni Maizīti – skatiet viņa interviju NRA, 21.04.2010.). Guļāna asā nostāja pret ventspilnieku, iespējams, «atspēlējās» viņam arī pirms nepilna gada, kad cienījamo juristu ar «Vienotības» atbalstu pieteica AT priekšsēdētāja amatam, bet viņš netika līdz Saeimas balsojumam.
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv