Metta attālinās

Lietainajā sestdienas vakara pusē atbalstīt savējos ar kluba organizētu autobusu bija ieradušies arī bariņš līdzjutēju no Valmieras, arī vairāki Rīgā dzīvojošie valmierieši. Līdzās pārējiem skatītājiem viņi cieši satilpa zem otrā stāva tribīnēm apakšējo tribīņu pēdējās rindās, tas viņus pasargāja no pilnīgas samirkšanas — naudas jumta ierīkošanai diemžēl nav pieticis.

Lietus gan nebija traucēklis futbolistu krāšņajai izrādei spožu gaismekļu apspīdētajā laukumā. Teju uzreiz ar spēles sākumu pirmie apdraudēt pretinieku vārtus metās mettieši. Vairākkārt no vārtu zaudējuma glāba Marks Bogdanovs, kurš kopumā šajā spēlē savu darbu padarīja izcili. Sajutuši deguma smaku pie Marka vārtiem, arvien aktīvāk spēlē iesaistījās arī Valmieras laukuma spēlētāji, lielākais darbs uz saviem pleciem bija jāiznes abiem centra aizsargiem Elmāram Sietinsonam un Gatim Kalniņam — vairs pat neatceros, kad vienas spēles laikā būtu sabildējis tik daudz gaisa divcīņu, kurās allaž galvenajās lomās atradās kāds no šiem diviem. Vīri cīnījās gan gaisā, gan uz zemes — beidzot, atļaušos teikt pirmo reizi sezonā, bumba pieturējās arī uzbrukumā, kur tā, adresēta zviedram Rikardo Grejam, tika prasmīgi arī apstrādāta, tādējādi veidojot uzbrukuma turpinājumus. Kādā no šādām epizodēm spēles 25. minūtē nopelnījām stūra sitienu, pēc kura izpildes ar pārkāpumu pret Kalniņu tuvu soda laukumam ieguvām arī brīvsitienu. To pēc mirkļa izpildīja holandietis Rašids Brauns — viņa raidījums pret zemi rikošetā atsitās pret vārtu stabu, tieši pa sitienam Grejam, kurš sita nekļūdīgi, gūstot savus jau otros vārtus sezonā.

Pēc nonākšanas iedzinējos Andra Riherta padotie turpināja kontrolēt spēles gaitu un ar labu saspēli sagādāt daudz darbu saviem pretiniekiem, līdz tika arī atalgoti. Spēles 38. minūtē Eduarda Emša bumbas raidījumu vārtu devītniekā neatvairītu ne Pīters Šmaihels, ne Olivers Kāns, pat ne abi kopā, jāteic, kā ir — meistarstiķis. Valmieriešu pussargi gan varēja viņam neļaut tik brīvi uzsist krietni sprīdi pirms soda laukuma robežām.

Pēc atgriešanās no ģērbtuvēm jau otrajā minūtē pēc spēles atsākšanas sekoja trešie un izšķirošie šīs cīņas vārti, un atkal identiski Mettas pirmajiem, tikai izpildītāja lomā šoreiz bija Vladislavs Fjodorovs — apbrīnojami precīzs sitiens. Atspēlēšanās degsme Nikolaja Trubačova vīrus dzina uz priekšu — daudzkas arī izdevās, Grejs vienā no momentiem ar lielisku tālsitienu norībināja vārtu pārliktni. Diemžēl atkal šādā ciešā spēlē iejaucās galvenais tiesnesis, šoreiz Vitālijs Spasjonņikovs — vairākās epizodēs, ar noslieci mums par sliktu, viņš šādi mainīja spēles raksturu. Kopumā mūsu futbolistiem tika parādītas septiņas dzeltenās kartītes. Ar steigu jāceļ šī turnīra soģu kvalifikācija, jo pie lielākas spriedzes atsevišķu viņu pieņemtie lēmumi ir vienkārši katastrofāli — pēkšņi pazūd gan redzes asums, gan momentu izpratne. Gala rezultātā otro spēli pēc kārtas atsišanās mums neizdevās, nelīdzēja arī Gata novirzīšana uzbrukuma smailē pēdējās minūtēs. Skanot fināla svilpei, mūsējie vienkārši sabruka turpat uz laukuma, visi labi apzinājās šī zaudējuma cenu. Galvas gan nevajadzētu vēl nokārt un ieročus kaudzē mest — vēl līdz sezonas beigām atlikušas 10 spēles, kurās vēl visādi brīnumi vai likumsakarības var notikt.

Gatis Kalniņš pēc spēles: «Skaidrs, ka zaudējām līdz šim, pēc nozīmes, svarīgāko spēli. Noskaņojums nav tas patīkamākais. Tas atrāviens, kas izveidojās pēc šīs spēles, ir diezgan attāls (astoņi punkti — aut.). Visas spēles garumā, jāteic, kaut kāds pārsvars bija pretinieku komandai, bet arī mums bija iespējas, vismaz izraut neizšķirtu, kas kaut cik saglabātu reālas iespējas noķert tuvākos konkurentus. Tā kā tagad situācija turnīrā droši vien nav tā pati labākā, bet tā ir jāaizmirst un īpaši jaunajiem spēlētājiem katrā spēlē jāturpina gūt šī nepieciešamā pieredze. Paldies arī mūsu līdzjutējiem, kuri salīdzinoši kuplā skaitā bija atbraukuši uz šo spēli.

Visa Latvija jau zina, ka Mettas malējie ātrie spēlētāji atstāj tās zonas, kuras mums šodien līdz galam neizdevās izmantot, kā bijām plānojuši. Jāteic gan, ka mūsu centra uzbrucēji šodien ļoti pieklājīgi nospēlēja — iesita vārtus, ieķērās bumbās. Kas attiecas uz bumbas pārvaldīšanu ātrumā, tur mēs vēl bišķiņ zaudējam, arī centrā netikām galā. Bet pārējās lietas, īpaši standartsituācijas, vienmēr mums ir bīstamas. Šajā spēlē gan tās ļoti bezatbildīgi izpildījām, kaut gan pie tām treniņos piestrādājām. Pietrūka arī Artūra Pallo, kurš tās ierasti izpilda.

Pirms spēles ar Mettu gatavojāmies kā ierasti pirms visām — nopietni. Gan man, gan galvenajam trenerim ir skaidrs, ka izšķirošās spēles nebūs tikai ar Mettu. Ja arī mums izdotos uzvarēt šodien  vai citu dienu, esmu pārliecināts, ka arī Metta vēl iegūs punktus. Mēs katrai spēlei koncentrējamies, arī iepriekšējā nebija tālu, lai mēs iegūtu kaut vai neizšķirtu. Arī pirms nākošajām tāpat noskaņosimies. Mēģināsim vēl iekost kādam pretiniekam.

Runās par Virslīgas paplašināšanu mēs neieciklējamies, darīsim visu, lai sportiskā cīņā saglabātu šo vietu. Bet, ja nu tiks lemts par šīm desmit komandām, tad Valmierai tas būs milzīgs atspēriena solis, lai turpinātu šo darbu, kas ir ieguldīts, un tas nav mazs. Mūsu reģionam ir vajadzīgs Virslīgas futbols, ņemot vērā arī faktu, ka Valmierā top jauns stadions.»

Andris Riherts: «Bijām iedzinējos. Pirmais puslaiks neliecināja, ka mēs varētu tādā situācijā nokļūt, jo pats sākums mūsu izpildījumā bija ļoti kvalitatīvs, ātrs — es teiktu, ka tik daudz momentu mēs nebijām izveidojuši pat pirmajā spēlē, kad nospēlējām 2:2. Redzam, ja tukšos vārtos mēs nesitam iekšā, tad sitam devītniekā [ar ironiju]. Esmu pateicīgs spēlētājiem par sniegumu. Valmiera spēlē ar lielu sirdi, arī mēs tā spēlējām šodien. Tajā ziņā mēs izlīdzinājāmies, pārējos komponentos, iespējams, mūsu meistarības ir nedaudz vairāk, tīri uz pieredzes rēķina.»

Nākamā spēle šajā sestdienā Rīgā, Skonto stadionā pl. 17 pret Riga FC.

FK Metta/Latvijas Universitāte — VALMIERA GLASS VIA 2:1 (1:1)

Vārti: Emsis 38’, V. Fjodorovs 46’ — Grejs 27’

Brīdinājumi: Ivanovs 30’, V. Fjodorovs 68’ — Bakmazs 13’, Ērglis 36’, Kalniņš 56’, Bērziņš 66’, Stīpnieks 80’, A. Jaunzems 82’, Miķelsons 90’+1

Sastāvi: Ošs (v), Ivanovs (90’+3 Strods), Vandeivs, Seriba, V. Fjodorovs (73’ Šibass), Liepa, Emsis, Gulbis, Abass, Džamaludinovs (66’ Ozoliņš), Ševeļovs (k) — Bogdanovs (v), Bakmazs, Ngesē (46’ Stīpnieks), Sietinsons, Miķelsons, Kalniņš, Bērziņš (70’ Vagančuks), Brauns, A. Jaunzems, Ērglis (k) (77’ Cipe), Grejs.

Spēles tiesnesis: Vitālijs Spasjonņikovs

GATIS KALNIŅŠ sev ierastajā cīņā otrajā stāvā ar bijušajiem komandas biedriem.