«Mežiņu» truši Eiropas čempionātā

«Kā jau dažkārt tādi patiešām lieli pasākumi, arī Eiropas sīkdzīvnieku izstāde notiek reizi trijos gados. Un šis bija tas gads, kad Dānijā pulcējās trušu, mājputnu, baložu, kanārijputniņu, jūrascūciņu, papagaiļu, pelīšu un žurciņu saimnieki no visdažādākajām Eiropas valstīm, lai piecās milzīgās hallēs izstādītu savus mīluļus un gūtu vērtējumu paveiktajam šķirņu izkopšanā.

Latviju šajā izstādē pārstāvēja vairāk nekā 100 trušu no dažādām saimniecībām. Mūsu biedrība «Trusis un citi» izstādē piedalījās ar 65 trušiem, no kuriem 12 (trīs kolekcijas) bija no mūsu saimniecības. Uz izstādi aizvedām Jaunzēlandes sarkano, Balto Angoru un Zaķu trušu kolekcijas. Kolekciju veido četri truši, tajā jābūt abu dzimumu dzīvniekiem. Izstādē katrs dzīvnieks tiek vērtēts atbilstoši Eiropas standartam un saņem vērtējumu punktos. Izstādē tiek noteikti un apbalvoti Eiropas čempioni – katrā šķirnē viens trusis ar visaugstāko vērtējumu un «Labākā šķirnes kolekcija» – kolekcija, kurai ir vislielākā četru trušu vērtējumu summa. Līdzīgi tiek vērtēti arī mājputni un citi dzīvnieki. Visiem dzīvniekiem ir jābūt apzīmētiem ar tetovējumu vai čipu, putniem jābūt gredzenotiem.

Izstādē piedalījās ap 8000 trušu. Šajā milzīgajā konkurencē par Eiropas čempionu neviens Latvijas trusis gan nekļuva, bet augstus vērtējumus saņēma daudzi. Mūsu saimniecības labākie bija Baltās Angoras puisis, kurš nu jau dzīvo Zviedrijā, un Zaķu trusis, kurš, pārbraucis mājās, gaida vēl savu jauno saimnieku tepat «Mežiņos».

Gatavošanās šai izstādei notiek aptuveni gadu, jo izstādes labākie truši ir aptuveni gadu veci. Tātad tie dzimst jau janvārī, februārī, tiek vairākkārt svērti, mērīti, atlasīti labākie. Līdz pēdējam brīdim tiek turēts gan kolekcijas pamatsastāvs, gan vairāki rezervisti, lai vajadzības gadījumā būtu ko samainīt. Nu gluži kā uz lielām sporta sacensībām gatavojoties. Gatavojot trusi izstādei, ir jāņem vērā arī tas, ka tālajā ceļā un stresa apstākļos, svešā vietā dzīvnieks stipri nokrītas svarā, bet svaram ir jāatbilst prasībām. Arī mums gadījās ķibelīte ar Angoru kolekciju, kur pēdējā brīdī bija jāizdara pārmaiņas sastāvā, bet rezerviste līdz vērtēšanai tā nokritās svarā, ka zaudēja divus punktus.

Lai arī izstāde ir atvērta tikai trīs dienas, truši ierodas vēl trīs dienas agrāk. Divas dienas paiet, tos vērtējot, tad tiek sagatavots dzīvnieku katalogs, un izstāde var sākties. Pirmā diena parasti paiet ar dzīvnieku katalogu rokās – izvēlēties savai saimniecībai piemērotākos eksemplārus gan pēc vērtējuma, gan pēc savas personīgās intuīcijas un vērojumiem. Otrajā izstādes dienā šogad Latvijas stendā prezentējām Angoras vilnas vērpšanu un izstrādājumus. Jāteic, ka interese bija gana liela. Trešā izstādes diena parasti jau paiet ar gatavošanos mājupceļam, dažādu truškopības un putnkopības piederumu veikaliņu apskati, kas izvietoti izstāžu hallēs. Tajos nereti ir atrodamas labas lietas, kas Latvijā vēl nav nonākušas.

Izstāde nav tikai savu dzīvnieku vērtēšana, tajā var arī iegādāties sev nepieciešamo vaislas materiālu – labi novērtētus, šķirnei atbilstošus dzīvniekus, lai uzlabotu esošo dzīvnieku pēcnācēju kvalitāti un atbilstību šķirnes prasībām. Dzīvnieki no šādām izstādēm ir jāieved Latvijā arī tādēļ, lai izvairītos no tuvradnieciskas pārošanas, kuras rezultātā dzimst vāji un slimi pēcnācēji. Mūsu saimniecība parasti ieved tēviņus no dažādām izstādēm, bet mātes vairākās paaudzēs ir dzimušas šeit. Tās ir labāk pielāgojušās vietējiem apstākļiem un labāk tiek galā ar bērnu audzināšanu Latvijas klimatā.

Šogad no Dānijas uz «Mežiņiem» atceļoja brīnišķīgi Baltās un Melnās Angoras puiši, jauna Zaķu trušu līnija, Milžu tēvs un vēl daži citi. Šogad lielu uzmanību veltījām arī putnu izstādei. Latvijā šķirnes putnu audzēšana pagaidām ir zemā līmenī, mums nav sakārtota struktūra, kas ļautu šķirnes putnus gredzenot atbilstoši Eiropas standartam, neveicam ciltsdarbu un galu galā nevaram arī piedalīties šāda veida izstādē. Ļoti ceru, ka nākamo trīs gadu laikā lietas būtiski mainīsies, it īpaši jau tādēļ, ka ar putnkopību nodarbojas ļoti daudzi, domāju, ka pat vairāk cilvēku nekā ar truškopību.  «Mežiņos» no Dānijas patlaban cenšas iedzīvoties arī papildinājums mūsu putnu kolekcijai – jauns «Khaki Campbell» šķirnes pīļtēviņš un «Australorp» gailis, kā arī vēl daži mazliet eksotiskāki radījumi. Pagaidām visi dzīvnieki vēl ir karantīnā, un nekad jau nav zināms, vai izdosies iedzīvoties, vai izdosies gūt pēcnācējus arī tad, ja jaunatvestais ir Eiropas čempions.

Vēl tāds interesants pasākums – paralēli izstādei norisinās arī «Kanin – hopp» jeb trušu lēkšanas sacensības. Truši tur kopā ar saviem saimniekiem piedalās augstlēkšanas, tāllēkšanas un šķēršļu skrējiena sacensībās. Lec gan tikai truši, saimniekiem jāskrien līdzi un jāpalīdz, ja vajadzīgs. Šādas sacensības Eiropā ir populāras, jo trusītis lec ar prieku, un tas ir veids, kā jauki pavadīt brīvo laiku ar savu mīļdzīvnieku. Žēl, ka Latvijā tas vēl nav ienācis, bet visam savs laiks.

Par iespēju piedalīties šādā izstādē visdziļākā pateicība mūsu uzņēmīgajai ilggadējai Latvijas sīkdzīvnieku audzētāju biedrības «Trusis un citi» vadītājai Ilgai Mihmelei. Vienmēr jauki ir būt kopā ar mūsu biedrības cilvēkiem dažādos pasākumos un izstādēs. Mums visiem ir patiess prieks, ka mūsu centienus un darbu truškopības nozares attīstībā un ģenētiskās kvalitātes popularizēšanā atbalsta Zemkopības ministrija un LOSP.

Nākamā būs jau jubilejas – 30. Eiropas sīkdzīvnieku izstāde pēc trim gadiem Austrijā. Ļoti ceru, ka Latvija tajā piedalīsies gan ar trušiem, gan mājputniem. Ir tagad jāpastrādā gan savā sētā, gan mazākās izstādēs un dažādās domubiedru grupās, un tad jau redzēs.»