Mīti un vienkārši meli par pensiju 2. līmeni. Viens procents ar desmitos tūkstošu mērāmu ietekmi
Nākamā gada budžets ir pieņemts, un iecere samazināt iemaksas pensiju 2. līmenī kļūs par realitāti. Finanšu nozare daudz diskutējusi ar valsts institūcijām par šīs idejas negatīvo ilgtermiņa ietekmi, uzsverot, ka nākotnē tā radīs papildu slogu valsts budžetam un attiecīgi ikvienam no mums – nodokļu maksātājiem.
Par spīti publiskajā vidē izskanējušajiem mītiem un dažkārt pat klajiem meliem, jāuzsver viens – iemaksu samazinājums pensiju 2. līmenī netiek veikts tādēļ, ka pensiju 2. līmenis darbojas neoptimāli vai ir kā citādi slikts, bet gan tādēļ, ka ir jālāpa budžets.
Saskaņā ar pašreizējo plānu iemaksu samazinājums no 6% (no bruto algas) uz 5% paredzēts uz četriem gadiem, bet pēc tam tiek solīts iemaksas atkal atgriezt šī brīža apmērā. Pat, ja politiķi turēsies pie šī plāna, ir skaidrs, ka lēmums uz laiku mainīt spēles noteikumus, samazinot iemaksas pensiju 2. līmenī un palielinot 1. līmenī, grauj uzticību pensiju sistēmai kopumā. Tieši tādēļ vēlos aplūkot un atspēkot vairākus publiskajā polemikā bieži atkārtotus mītus.
Nē, pensiju 1. līmenis nestrādā labāk par 2. līmeni
Katram no trim pensiju līmeņiem ir savs uzdevums. Pensiju 1. līmenis ir līdzekļi, kas tiek izmaksāti šodienas pensionāriem un valsts solījums kādreiz nākotnē maksāt pensiju arī šī brīža nodokļu maksātājiem. Pensiju 2. līmenī katrs nodarbinātais automātiski veido pats savu pensijas uzkrājumu. Savukārt pensiju 3. līmenī ikvienam ir iespēja brīvprātīgi veidot papildu uzkrājumu saviem pensijas gadiem. Tātad katram no šiem līmeņiem ir atšķirīgi darbības principi, taču tos vieno kopīgs mērķis – iespējami labāka pensija.
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv