Nav tik traki
Paldies Dievam, ka mums visiem bija saprāts izšķirties par tiem soļiem, kurus mēs spērām pēc 1990. gada — neatkarība, virzība uz Eiropu, virzība uz NATO. Pateicoties mūsu tautas kolektīvajai gribai, mēs to esam sasnieguši. Ņemot vērā gan to, kas notiek šodien, gan to, kad 2008. gadā viss juka un bruka ekonomiskā un finansiālā ziņā, — ja mēs nebūtu bijuši daļa Eiropas Savienības, būtu ļoti grūti tikt pie tāda atbalsta, kā toreiz guvām. Tās nebija dāvanas, naudu mums aizdeva, bet uz tik izdevīgiem procentiem, kādus ārpus šīs savienības diez vai mēs būtu spējuši sev nodrošināt.
Lai arī krīze nebija mūsu radīta, sekas gan smagi izjutām. Līdzīgi, ja mēs skatāmies, kas noticis pēdējā gada laikā, sakarā ar Krievijas karu Ukrainā — iedomājieties, kā izskatītos dzīve, ja mēs nebūtu daļa no tām apvienībām, kurās esam. Ļaunākajā gadījumā agresija pret kādu konkrētu valsti ir agresija pret visu savienību, tie ir 500 miljoni eiropiešu, un to jebkurš saprot. Ja kāds šaubās, vai tiešām mums palīdzēs, varu teikt — jau palīdz. Mums nav lielā NATO bāze, taču pastāvīgi notiek apmācības, tātad jebkura veida agresija vērstos arī pret citu valstu — Amerikas, Lielbritānijas, Vācijas — karavīriem. Tā ir tā mūsu kolektīvā drošība, par ko esam jau diezgan dārgi maksājuši, sūtot Latvijas zēnus uz Afganistānu, Irāku un citiem pasaules karstajiem punktiem. Putins ir sadzinis Eiropu kopā un atdzīvinājis NATO militāro aliansi, kas jau sāka sev uzdot jautājumu par pastāvēšanas lietderību.
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv