Ne tikai Eiropas Savienības prasību dēļ

Vidzemes pastāvēšanas un izaugsmes pamats ir tās dabas ekosistēmas un resursi, taču reģiona lielākā vērtība ir cilvēki, kuru izpratne un aktīva līdzdalība ir izšķirošs dzinējspēks, lai nodrošinātu šī dabas kapitāla gudru un ilgtspējīgu apsaimniekošanu. Tieši caur līdzdalību un vietējo kopienu iesaisti iespējams veidot noturīgāku un videi draudzīgāku nākotni,» sarunu par klimata pārmaiņām uzsāk Vidzemes plānošanas reģiona Komunikācijas un sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja ANITA ĀBOLIŅA.

Kāda ir Vidzemes plānošanas reģiona stratēģija ar klimata pārmaiņām saistīto jautājumu risināšanā, cik liela nozīme tās īstenošanā ir kopienām?

Vidzemes reģionā arvien vairāk tiek īstenotas iniciatīvas un projekti, kas saistīti ar klimata pārmaiņu mazināšanu, energoefektivitāti, dabas aizsardzību un pielāgošanos mainīgajiem laikapstākļiem. Vidzemes plānošanas reģiona stratēģiskajos dokumentos klimata pārmaiņas noteiktas kā viens no būtiskākajiem nākotnes izaicinājumiem, kas ietekmē gan vidi un ekonomiku, gan iedzīvotāju drošību un dzīves kvalitāti. Reģiona attīstība ir cieši saistīta ar Eiropas Zaļā kursa mērķiem, stiprinot pāreju uz klimatneitrālu, resursu ziņā efektīvu un ilgtspējīgu attīstību.

Stratēģiskajos dokumentos uzsvērts, ka klimatneitralitātei jākļūst par vienu no galvenajiem principiem lēmumu pieņemšanā visos pārvaldības līmeņos. Tas ir tikpat būtiski kā stiprināt sabiedrības izpratni par klimata pārmaiņu ietekmi uz dzīves kvalitāti. Vidzemē tiek veicināta atjaunīgo energoresursu – koksnes, vēja, biogāzes un saules enerģijas – izmantošana, energoefektivitātes paaugstināšana ēkās un uzņēmumos, kā arī vietējo enerģijas kopienu attīstība. Vienlaikus reģions virzās uz aprites ekonomikas principu ieviešanu, lai samazinātu atkritumu rašanos, efektīvāk izmantotu resursus un sekmētu bioekonomikas attīstību.

Dabas kapitāls un bioloģiskā daudzveidība Vidzemē tiek uzskatīti par nozīmīgu reģiona konkurētspējas priekšrocību un vienlaikus par būtisku ilgtermiņa attīstības priekšnoteikumu. Stratēģiskajos dokumentos uzsvērta nepieciešamība saglabāt mežus, purvus un citas ekosistēmas, jo tās palīdz piesaistīt oglekli, uzturēt vides kvalitāti un mazināt klimata pārmaiņu ietekmi. Ilgtspējīga dabas kapitāla apsaimniekošana palīdz arī samazināt plūdu, vētru un meža ugunsgrēku riskus. Īpaša uzmanība pievērsta ilgtspējīgai ūdens apsaimniekošanai, meliorācijas sistēmu sakārtošanai un zaļās infrastruktūras attīstībai pilsētās un lauku teritorijās.

Reģions identificējis vairākus būtiskus riskus, kas nākotnē var ietekmēt Vidzemes attīstību. Klimata pārmaiņu dēļ pieaug plūdu, piekrastes erozijas, ekstremālu laikapstākļu un meža ugunsgrēku risks. Vienlaikus būtiskus izaicinājumus rada vides kvalitātes pasliktināšanās, dabas resursu pieejamības samazināšanās un energoresursu cenu pieaugums. Papildu riskus rada novecojusi infrastruktūra, nepieciešamība stiprināt civilās aizsardzības sistēmu, kā arī demogrāfiskās problēmas – iedzīvotāju skaita samazināšanās, sabiedrības novecošanās un digitālās atstumtības risks.

Kas tiek darīts, lai mazinātu šo risku ietekmi uz reģiona attīstību?

Lai mazinātu risku ietekmi, Vidzemes plānošanas reģions paredz stiprināt pašvaldību pielāgošanās spējas klimata pārmaiņām, attīstīt videi draudzīgu mobilitāti, ieviest viedos risinājumus enerģijas un dabas resursu pārvaldībā, sekmēt ainavu aizsardzību, kā arī sabiedrības paradumu maiņu. Zaļā pāreja jāuztver ne tikai kā vides politikas jautājums, bet arī kā ekonomikas transformācijas iespēja, kas palīdz reģionam kļūt noturīgākam, konkurētspējīgākam un drošākam ilgtermiņā, vienlaikus saglabājot dzīves kvalitāti.

Lai šos stratēģiskajos dokumentos noteiktos mērķus īstenotu praksē, Vidzemes plānošanas reģions attīsta arī konkrētus sadarbības un zināšanu apmaiņas mehānismus. Viens no tiem ir iniciatīvu kopums «Energopārvaldība Vidzemē», kas stiprina pašvaldību un speciālistu spēju kopīgi risināt energoefektivitātes, klimata noturības un enerģētiskās neatkarības jautājumus. Kopiena ir aktīva jau kopš 2016. gada. Galvenās aktivitātes – pieredzes apmaiņa (semināri, ārvalstu pieredze), mācības (semināri), energokopienu veicināšana (kā arī iedzīvotājus iesaistīt enerģijas ražošanā). Lai stiprinātu energopārvaldību Vidzemē, pēdējās desmitgades laikā īstenoti vairāki Eiropas Savienības līdzfinansēti projekti, atvedot uz reģionu starpvalstu pieredzi.

2024. gada nogalē tika izstrādāts un apstiprināts Stratēģiskais ietvars ceļā uz enerģētikas un klimata noturību, kas ir rekomendējošs plāns Vidzemes plānošanas reģionam un tajā ietilpstošajām pašvaldībām. Plāns ir visaptverošs dokuments, kas nosaka mērķus, rīcības un konkrētus pasākumus, ko mēs varam darīt katrs individuāli un kopā kā reģions, lai mazinātu klimata pārmaiņu negatīvo ietekmi uz dažādām nozarēm. Dokuments pašvaldībām ļaus pamatot projektu ieceres, kas saistītas, piemēram, ar klimata noturību vai energoefektivitāti, un piesaistīt tām finansējumu. Eiropas Savienības līdzfinansētie projekti Vidzemes plānošanas reģionam ir nozīmīgs instruments, kas ļauj attīstības plānos noteiktos mērķus pakāpeniski īstenot praksē.

Nosauciet, lūdzu, kādus no pašlaik īstenotajiem projektiem!

Šobrīd reģionā tiek īstenoti vairāki projekti, kas aptver arī tādas jomas kā viedās tehnoloģijas, enerģētika, bioloģiskās daudzveidības saglabāšana un klimata pārmaiņu mazināšana. Tie palīdz pašvaldībām savlaicīgi sagatavoties nākotnes pārmaiņām, praksē izmēģināt jaunus risinājumus un pakāpeniski stiprināt reģiona ilgtermiņa noturību.

Viens no piemēriem ir projekts «Smart Skies», kura ietvaros Valmieras novadā tiek testēta dronu izmantošana pašvaldības darbā. Droni ļauj efektīvāk apsekot infrastruktūru un teritorijas, piemēram, ēkas, ceļus, meliorācijas sistēmas, iegūstot precīzus datus par vides un objektu stāvokli. Kontekstā ar pielāgošanos klimata pārmaiņu radītiem riskiem šādu tehnoloģiju izmantošana nākotnē var palīdzēt ātrāk identificēt, piemēram, stipra vēja, lietus, negaisa vai citu dabas parādību radītās sekas, uzlabot reaģēšanas un pašvaldības resursu plānošanas iespējas. Projekta mērķis ir ne tikai tehnoloģiju ieviešana, bet arī jaunu darba metožu attīstība publiskajā pārvaldē.

Savukārt projektā «BiodIvErSe» Vidzemes plānošanas reģions kopā ar starptautiskajiem partneriem meklē risinājumus, kā attīstīt saules enerģiju, vienlaikus nesamazinot bioloģisko daudzveidību un nezaudējot dabas vērtības. Projekts aktualizē jautājumu, kas kļūst arvien aktuālāks arī Vidzemē – kā līdzsvarot atjaunīgās enerģijas attīstību ar ainavas, zālāju un dzīvotņu saglabāšanu. Vidzemes plānošanas reģionam dalība projektā ļauj savlaicīgi izvērtēt, kā šādus risinājumus nākotnē iespējams attīstīt arī reģionā.

Vērts pieminēt arī nesen uzsākto projektu «BioUp», kura aktivitātes Vidzemē saistītas ar Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātu un vietējo kopienu iesaisti dabas vērtību saglabāšanā. Projektā īpaša uzmanība pievērsta tieši lauku teritorijām, kur dabas kapitāls ir cieši saistīts ar dzīves kvalitāti, uzņēmējdarbību un tūrisma attīstību. Vidzemes plānošanas reģionam dalība projektā ļauj stiprināt Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta lomu un vienlaikus veidot ciešāku sadarbību starp zinātniekiem, pašvaldībām un vietējām kopienām.

Īpaša nozīme reģionā ir arī vēsturisko kūdras ieguves vietu revitalizācijai. Vidzemes plānošanas reģions sadarbībā ar citiem plānošanas reģioniem īsteno projektu «Atbalsts vēsturisko kūdras ieguves vietu revitalizācijai», kura ietvaros visā Latvijā tiek izvērtēts vēsturisko kūdras ieguves vietu ekoloģiskais stāvoklis un turpmākās izmantošanas iespējas. Projekta rezultāti rāda, ka liela daļa teritoriju jau ir dabiski atjaunojušās vai revitalizētas, savukārt degradētajās platībās nepieciešama mērķtiecīga teritoriju atjaunošana. Teritorijām rekomendēti dažādi risinājumi – renaturalizācija, apmežošana, paludikultūras, ūdenstilpju veidošana, kā arī lielogu dzērveņu vai krūmmelleņu audzēšana. Būtiski, ka 2026. gadā teritoriju īpašniekiem būs pieejams arī Taisnīgas pārkārtošanās fonda atbalsts revitalizācijas aktivitāšu īstenošanai. Tādēļ projekta ietvaros izstrādātie teritoriju izvērtējumi un revitalizācijas plāni kļūst par nozīmīgu pamatu, lai pašvaldības un zemju īpašnieki varētu sagatavoties finansējuma piesaistei un pamatot nepieciešamās investīcijas.

Purvi klimata politikā kļūst arvien nozīmīgāki, jo tie palīdz piesaistīt oglekli, regulēt ūdens režīmu un mazināt klimata pārmaiņu ietekmi. Vienlaikus projekts aktualizē daudz plašāku jautājumu – kā ilgtspējīgi izmantot teritorijas, kas ilgstoši bijušas saistītas ar kūdras ieguvi, vienlaikus radot ieguvumus gan videi, gan vietējai ekonomikai

Vidzemes plānošanas reģions iesaistās arī projektos, kas saistīti ar nākotnes enerģētikas risinājumiem, tostarp tiek vērtēta zaļā ūdeņraža potenciālā loma transporta un enerģētikas sistēmās. Eiropā ūdeņradis arvien biežāk tiek skatīts kā viens no risinājumiem nozarēs, kur atteikšanās no fosilā kurināmā ir sarežģītāka, piemēram, kravu pārvadājumos, rūpniecībā un sabiedriskajā transportā. Reģionam tas nozīmē iespēju savlaicīgi sekot tehnoloģiju attīstībai un izvērtēt, kādas nākotnes investīcijas un infrastruktūra varētu būt nepieciešama arī Vidzemē.

Būtiska loma reģionā ir arī pašvaldību savstarpējai sadarbībai un pieredzes apmaiņai. Vidzemes plānošanas reģions pēdējos gados arvien vairāk darbojas kā platforma, kur pašvaldības ne tikai pārņem starptautisku pieredzi, bet arī mācās cita no citas. To apliecina arī projekts «RESONANCE», kura ietvaros Vidzemes pašvaldības kopā ar nozares ekspertiem meklē risinājumus viedā ielu apgaismojuma ieviešanai. Projektā tiek analizēts, kā ar viedo tehnoloģiju palīdzību iespējams samazināt enerģijas patēriņu, efektīvāk pārvaldīt infrastruktūru un vienlaikus uzlabot pilsētvides drošību un funkcionalitāti. Vienlaikus projekts izgaismo arī kopīgus izaicinājumus – finansējumu, iepirkumu procesus un tehnisko kapacitāti, kurus pašvaldībām vieglāk risināt sadarbojoties.

Sabiedrības noturības stiprināšana klimata risku apstākļos tiek attīstīta arī projektā «CLIMATE». Tā ietvaros Vidzemes plānošanas reģions kopā ar pašvaldībām, ekspertiem un vietējām kopienām meklē praktiskus risinājumus, kā sagatavoties plūdu, meža ugunsgrēku un citu klimata pārmaiņu radītu apdraudējumu pieaugumam. Kopienu iesaiste klimata jautājumu risināšanā tiek izcelta arī projektā GRACE.

Klimata politika Vidzemes plānošanas reģionam nav tikai Eiropas Savienības prasību izpilde vai vides jautājums šaurā nozīmē. Tā arvien vairāk kļūst par reģiona drošības, ekonomiskās noturības un dzīves kvalitātes jautājumu.

Vidzemes plānošanas reģiona publicitātes foto

Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par projekta «Videi saudzīgi — klimatam draudzīgi» saturu atbild projekta īstenotāja SIA «Imanta info».Projekta Nr. 2026.LV/RMA/1.6.1/007