Ne tikai par izglītību
Mūsdienās skolu videi par sliktu nāk tas, ka nemitīgi notiek skolu reformas, izglītības reformas. Kad tās beigsies? Kad pedagogs varēs patstāvīgi, mierīgi, stabili strādāt? Kad viņš būs pārliecināts, ka viņa darbs ir novērtēts un ka viņa darbs ir vajadzīgs?
Nelaime tā, ka — nezinu, kādā veidā — administrējošais aparāts tagad grib skolotāju pataisīt par amatnieku. Pedagoģija taču ir radošs process! Pedagogam nāk priekšā dzīvs, domājošs cilvēks, un viņiem, skolēniem, katram ir citādāks raksturs, tāpēc skolotājam ar katru skolēnu kontakts jāatrod. Ar katru jāatrod tāda kopēja vienošanās iet uz labo, uz attīstības pusi. Šis loģiskais process pašlaik ir ļoti iedragāts, jo skolotāju kāds par varītēm cenšas pataisīt par amatnieku. Un visu laiku skolotājam ir tā apziņa — es taču neesmu novērtēts... Un tas ir vissmagākais tajā lietā.Vaina jau nav šodienas izglītības un zinātnes ministres Mārītes Seiles personā. Vaina sākās no tā brīža, kad tā skola, ko no padomju laika pārmantojām un kas bija ar stabilu pedagogu kolektīva sastāvu, kas bija veidojies gadu gadiem, kam bija pieredze un kas bija stabili atnācis līdz pat Latvijas neatkarībai, — ka šis kolektīvs tika pasludināts par jaunajam laikam nederīgu... Ja mēs tā šodien skatāmies, tas bija vislielākais zaudējums, ko varēja izdarīt pašā sākumā, un tā bija skolas liberalizācija. Jo, ja skolai zūd prasības, tad var teikt, ka šī skola ir aizpeldējusi!
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv