Ne tikai skrien un šauj

- 26.Februāris, 2020
Mūsu drošībai
Laikrakstā

Pagājušajā nedēļā Valmierā, klātesot aizsardzības ministram Artim Pabrikam un Nacionālo bruņoto spēku komandierim Leonīdam Kalniņam, Kaugurmuižā tika atrādītas jauniegādātās pašgājējhaubices, tādējādi iezīmējot profesionālas artilērijas vienības veidošanas sākumu. Pēc svinīgā pasākuma uz sarunu aicināju NBS Zemessardzes 22. kaujas nodrošinājuma bataljona komandieri pulk­vežleitnantu DMITRIJU OREŠKINU.

Kā izdevies adaptēties Zemessardzē?  Līdz iecelšanai par 22. bataljona komandieri biju dienējis profesionālajās vienībās Ādažos. Nonākot Zemessardzē, īstenība izrādījās krietni citādāka, jo pirms tam man likās, ka visu zinu, visu saprotu, bet tikai tagad, kad apritējis vairāk nekā gads, es saprotu, kā īsti strādā Zemessardze, ko nozīmē strādāt ar brīvprātīgajiem, jo tā ir sava pasaule, sava specifika. Ko šajā periodā izdevies paveikt vai ieviest no jauna? Gads laikam ir pārāk mazs laika sprīdis, lai es tagad varētu likt roku uz sirds un teikt: ir paveikts tas vai šis. Domāju, ka tas atskaites punkts būs, kad man tuvosies rotācijas perioda beigas. Virsnieku rotācijas periods parasti ir 3 – 5 gadi, atkarīgs bieži vien no daudziem un dažādiem apstākļiem, lielākoties neparedzamiem. NBS komandieris teica, ka man šeit būšot jāpavada pieci gadi, uz ko arī esmu gatavs.

ZS 22. bataljona komandieris pulkvežleitnants DMITRIJS OREŠKINS. Ārijas Romanovskas foto


Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv

Komentāri
Pievienot komentāru